Analizējot situāciju, atklājies, ka šobrīd juridiskai personai, saņemot atļauju zooloģiskā dārza atvēršanai, nav jāsniedz apliecinājums par gatavību reaģēt un īstenot ārkārtas rīcības plānu situācijā, kad izbēg savvaļas plēsīgais dzīvnieks. Tāpat normatīvais regulējums neuzliek par pienākumu savvaļas dzīvnieku īpašniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, lai līdzīgas situācijas gadījumā varētu iemidzināt aizbēgušo zvēru.
E.Sprūdžs norāda: „Valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās ārkārtas situācijās, kad ir nepieciešama neatliekama palīdzība, tā tas bija arī šoreiz. Tomēr atbildība par apmeklētāju un arī zoodārza zvēru drošību un veselību ir jāuzņemas privāto zooloģisko dārzu īpašniekiem, esot gataviem šādu ārkārtas situāciju atrisināšanai”.
Svarīgi ir radīt visus apstākļus, lai jau zoodārza veidošanas laikā šādu situāciju iespējamība tiktu samazināta līdz minimumam, kā arī jau esošajiem zoodārza īpašniekiem noteiktu stingrākas drošības prasības attiecībā uz gatavību risināt ārkārtas situācijas. Prakse apliecina, ka ārkārtas situācijās tieši preventīviem pasākumiem ir liela un paliekoša ietekme. Lai veiktu konkrētā gadījuma detalizētu analīzi un novērstu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē, Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību.