Otrajā ceturksnī varēja gaidīt lielāku gada izaugsmes paātrinājumu, jo pirmajā ceturksnī diezgan daudz no izaugsmes novilka mazāks dienu skaits nekā pirms gada (otrajā ceturksnī tā vairs nav). Tomēr pēc CSP novērtējuma, gada IKP pieaugums paātrinājās vien no 3.6% līdz 3.8%. Sezonāli izlīdzināta ceturkšņa izaugsme 2.ceturksnī palēninājās līdz 0.5% (1.2% iepriekšējā ceturksnī) − tas varētu labāk atspoguļot tieši pēdējās tendences. Visticamāk, tas norāda uz joprojām ļoti vājām investīcijām un lēnāku eksporta kāpumu.
Domājams, ka lielākais devums ekonomikas izaugsmē arī 2.ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņam. To balstīja gan algu un nodarbinātības kāpums (iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālo iemaksu ieņēmumi valsts budžetā auga par 7-10%), gan kopumā stabilas patēriņa cenas un patērētāju noskaņojums.
Tomēr arī eksports balstīja izaugsmi, lai arī eksporta kāpums ir piebremzējies. Tempu samazināšanos ietekmēja gan Liepājas Metalurga dīkstāve, gan vājš ārējais pieprasījums (stagnācija Eiropā, lēnāka izaugsme Krievijā un citos attīstības tirgos). Šī gada otrajā pusē eksportu vājinās arī mazāka graudu raža (un zemākas cenas) nekā pērnā gada rekordi. Tomēr sagaidāms, ka lēna eksporta izaugsme turpināsies un tā varētu kļūt spējāka nākamgad, līdz ar straujāku izaugsmi mūsu tirdzniecības partnervalstīs.
Tomēr imports saglabājies vājš (jo īpaši kapitālpreču imports, piemēram, mašīnas un iekārtas), norādot uz nepietiekamām investīcijām pamatkapitālā. Ja neinvestējam ražotnēs un infrastruktūrā tagad, turpināt strauji kāpināt eksportu turpmākajos gados būs daudz grūtāk. Gaidāms, ka investīciju aktivitāte varētu pieaugt uz gada beigām, kad arī pasaules ekonomika jutīsies labāk. Uzlabojoties izaugsmes izredzēm noieta tirgos, uzņēmēji varētu kļūt nedaudz drosmīgāki arī attiecībā uz investīciju projektiem.
Savu ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pašlaik saglabājam 4.3% līmenī.