Šodien pēc kārtējās Straujumas darba grupas sēdes par pedagogu darba samaksas modeli premjerministre skaidroja, ka jau apzināts trešdaļas pašvaldību viedoklis gan par modeli, gan par skolu tīkla reorganizāciju. Nākamajās sēdēs šie jautājumi būs jārisina ar lielākajām pašvaldībām, kā arī Pierīgu.
Patlaban esot skaidrs, ka, visticamāk, modelī būs jāatjauno 10% piemaksa valsts ģimnāzijām, kas pašreizējā modeļa redakcijā tikusi noņemta. Diskutēts arī par iespējām palielināt patlaban noteikto atbalsta personāla skaitu skolās.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ne apstiprināja, ne noliedza to, vai modeli tiešām izdosies ieviest jau nākamajā mācību gadā, tomēr viņa uzsvēra, ka modeļa ieviešanai nepieciešami papildu līdzekļi, taču patlaban nav iemeslu apšaubīt faktu, ka modelis ar nākamo gadu tomēr varētu tikt ieviests.
Straujuma sacīja, ka pašvaldību skolu tīkla sakārtošanas kontekstā satrauc jautājums par savstarpējiem norēķiniem, kā arī skolēnu transportēšanu, no kā izriet arī ceļu stāvokļa problemātika.
Ir skaidrs, ka Latvijā nevarētu pastāvēt skolas, kur skolēnu un skolotāju proporcija ir 1,7 pret vienu, sacīja Straujuma. "Vai mēs varam uzturēt šīs skolas?” jautāja premjerministre, norādot, ka pēc skolu tīkla reorganizācijas vidējam skolēnu skaitam būtu jābūt vismaz seši skolēni uz vienu skolotāju.
Straujuma uzsvēra, ka ir pašvaldības, kuras jau skaidri apzinājušas reorganizācijas plānus, savukārt ir arī tādas, kuras uzskata, ka skolu apvienošana vai slēgšana ir nepareiza.
Kā norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, arodbiedrība jautājumā par skolu tīkla sakārtošanu ietur neitrālu pozīciju, savukārt modeļa problemātikā LIZDA turpinās sekot līdzi izmaiņām, uzstājot uz izvirzītajām prasībām.
Grigorjevs pauda gandarījumu par to, ka beidzot arī Straujumas darba grupā tiek iztirzāti jautājumi, par kuriem arodbiedrība runā jau ilgu laiku, tostarp par piemaksām valsts ģimnāzijām.
LETA jau ziņoja, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis tiek izstrādāts, lai risinātu pašreizējā kārtībā konstatētās problēmas. Paredzēts, ka modelis vienkāršos un sistematizēs pašreizējo pedagogu darba samaksas un dotāciju piešķiršanas kārtību. Algas pieaugums tiek solīts 70% pedagogu.
Jaunais atalgojuma modelis tiks balstīts uz pieciem galvenajiem elementiem. Pirmais no tiem ir precīzāks skolēnu izglītošanai nepieciešamo stundu skaits. IZM uzsver, ka jaunais modelis precīzāk aprēķina nepieciešamo mācību stundu skaitu un programmu koeficientu un stundu skaits tiek pielāgots mācību programmām.
Otrais elements ir skolēnu un skolotāju skaita proporcija, kas tiek aprēķināta atkarībā no skolēnu skaita skolā. Šajā posmā tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienību, kas katra ir 36 darba stundas nedēļā, nepieciešams skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām.
Trešais elements ir noteikta 36 darba stundu nedēļa. Šajā gadījumā tiktu būtiski mainīta izpratne par pedagoga darba pienākumiem. Lai mazinātu skolotāja darba fragmentāciju un iekļautu apmaksātajā darba laikā visus pedagoga pienākumus, jaunais modelis ir balstīts uz 36 stundu darba nedēļu. Šajā laikā iekļautas gan mācību stundas, gan individuālais darbs un darbs ar vecākiem, gan līdzdalība skolas attīstībā. Darbs tiks plānots gada griezumā. Atbilstoši darba likumdošanai pedagogs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.
Nākamais elements ir mēneša atalgojuma noteikšana atkarībā no vidējā klases lieluma skolā vai skolas lieluma. Vispārizglītojošo skolu skolotājiem alga tiek noteikta atkarībā no vidējā klases lieluma skolā. Atbilstoši vidējam bērnu skaitam grupā noteikts arī pirmsskolas pedagogu atalgojums. Savukārt citu pedagogu amatalgas ir atkarīgas no skolas lieluma vai ir fiksētas.
Pēdējais elements ir lielāks skolēniem pieejamais atbalsta personāla skaits. Jaunais modelis paredz palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem. Finansējums atbalsta personālam tiek piešķirts pašvaldībām, balstoties uz skolēnu skaitu to skolās.
Izglītības ministre Mārīte Seile iepriekš informēja, ka jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.