Politiķe uzsvēra, ka Latvija uz konfliktu nav klusi noskatījusies no malas - mūsu valsts augstākās amatpersonas ir norādījušas, ka Latvija iestājas par Ukrainas nedalāmību un nosoda Krievijas rīcību.
Straujuma ir pilnīgi pārliecināta, ka Latvija līdzīgā situācijā saņemtu NATO palīdzību, lai arī mūsu valsts nenodrošina pietiekamu finansējumu aizsardzībai. Pašlaik militārais budžets Latvijai ir 0,91% no iekšzemes kopprodukta, un nākamgad procentuāli bija plānots pat neliels samazinājums, bet tagad kļuvis skaidrs, ka samazinājums netiks pieļauts, tomēr arī budžeta noturēšana 0,91% līmenī prasīšot papildus aptuveni 10 miljonus eiro, kas Latvijai ir liela summa, jo, piemēram, pensiju indeksācija nākamgad prasīs 9 miljonus eiro.
Pēc valdības vadītājas vārdiem, aizsardzība varētu būt viena no nākamā gada budžeta prioritātēm, lai arī šī valdība tikai iezīmēs budžeta rāmjus, bet gala lēmumu pieņems nākamā valdība pēc Saeimas vēlēšanām. Neskatoties uz zināmām bažām sabiedrībā, šā gada budžetu aizsardzības izdevumu palielināšanai Straujuma negrasās vērt vaļā, jo tam varētu būt neprognozējamas sekas.
Runājot par sankcijām pret Ukrainas amatpersonām, kas tieši atbildīgas par asiņainajiem notikumiem šajā valstī, Straujuma neprecizēja, pret ko Latvijā tās tiek vērstas, vien uzsvēra, ka darbs ir sākts. Politiķe zināja teikt, ka bijušajam Ukrainas vadītājam Viktoram Janukovičam kontu Latvijā neesot.
Līdz ar notikumiem Ukrainā arī Latvijā tikšot vairāk domāts, kā mazināt sabiedrības šķelšanos, piemēram, Kultūras ministrijā tiks veidota nodaļa, kas strādās pie vienojošākas informatīvās telpas jautājumiem.
Straujuma atzina, ka 16.marts varētu būt katalizators, kas parāda, ka sabiedrība ir daudz vairāk sašķelta nekā mēs domājam. Viņa pieļāva, ka minētajā datumā saspīlējums ir iespējams, bet drošības iestādes ir gatavas notikumiem.