Strautiņš: Lētā nafta eļļo Latvijas ekonomiku

Pat, ja gada deflācija nav sākusies janvārī, tas ir tikai laika jautājums. Galvenais deflācijas cēlonis ir vispārzināms. Jebkuri vārdi, kas tiek teikti par notiekošo naftas tirgū, ļoti strauji noveco. Dolāru izteiksmē nafta kopš jūnija jau kļuvusi par 60% lētāka un tikai šodien vien, līdz rakstīšanas brīdim, Brent barela cena ir sarukusi par 1,5%. Vēl tikai pirms četrām dienām naftas muciņa maksāja vairāk nekā 50 dolārus, bet šādu cenu pārdevējiem, šķiet, vairs neredzēt vismaz vairākus mēnešus, šodien tā svārstās ap 45 dolāriem. Latvijas patērētājiem degvielas cenas gada griezumā jūnijā vēl bija praktiski nemainīgas (-0,1%), bet decembrī jau bija kritums par 12,3%, kas noteikti turpināsies. Šodien izskanēja kārtējais paziņojums no svarīga OPEC pārstāvja, šoreiz no AAE naftas ministra, ka stratēģija netiks mainīta un ražošana netiks samazināta. Kartelim šī situācija nav patīkama, taču tehnoloģiju attīstības dēļ tam nav iespēju cenu kritumu novērst ilgstoši. Pirmdien Goldman Sachs pazemināja šī gada vidējo naftas cenu prognozi līdz 50 dolāriem. Šobrīd tirgū veidojas pārliecība, ka barela cena 70 dolāru robežu pārsniegs varbūt tikai ļoti tālā nākotnē, bet tad tik daudz naftas, iespējams, vairs nevajadzēs. _General Motors _pirmdien paziņoja, ka izstrādā elektroauto modeli, kas vienu uzlādēšanas reizi varēs veikt vairāk nekā 300 kilometrus un maksās tikai nedaudz vairāk, kā līdzīgs ģimenes auto ar iekšdedzes dzinēju jeb ap 30 000 dolāru. Tas ir mazāk nekā puse no šobrīd pieejama līdzīgu parametru Tesla modeļa cenas.Krītošas naftas cenas sagādā galvassāpes ne tikai tās pārdevējiem. Naftas cenu kritums eirozonu tiešā veidā ietekmē pozitīvi, bet risks ir pārāk zemas inflācijas gaidu nostiprināšanās. Pret inflāciju aizsargāto Vācijas parādzīmju cenas liecina, ka investori nākamajos piecos gados sagaida cenu kāpumu šajā valstī tikai par apmēram 0,2-0,3% gadā. Dienvideiropai tas gandrīz droši nozīmē deflāciju un līdz ar to arī parādu problēmas saasināšanos. Latvijā deflācija būs, tikai ne pārāk lēnas izaugsmes dēļ, bet tāpēc, ka enerģijas izmaksu ietekme uz mūsu patēriņa cenu grozu ir salīdzinoši liela gan ienākumu līmeņa, gan klimata dēļ. Tātad tā būs parādība, kuru ekonomisti dēvē par "labo" deflāciju. Problēmu saasināšanās Krievijā var sliktākajos scenārijos novilkt mūsu IKP pieauguma tempu tuvu nullei, taču mums nedraud ilgstoša stagnācija un mums noteikt nedraud parādu-deflācijas spirāle. Algas Latvijā turpinās pieaugt, bet dzīves pamatvajadzības, kas pirmkārt ir pārtika, mājoklis un transports, šogad kļūs lētākas. Laikā, kad preču cenas izteikti samazinās (decembrī gada griezumā par 0,9%), pakalpojumu cenu inflācija pat palielinās, decembrī tie bija par 3,3% dārgāki nekā pirms gada. Ir ļoti plašs pakalpojumu klāsts, kuru izmaksās naftas un citu izejvielu cenas nespēlē gandrīz nekādu lomu, tiem izšķirošs ir algu līmenis Latvijā, kas aug. Piemēram, viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas decembrī bija par 4,4% nekā pirms gada. Preču cenas galvenokārt nosaka notikumi ārpus Latvijas, bet pakalpojumu cenas — "temperatūra" mūsu pašu ekonomikā. Šobrīd tā tātad ir diezgan augsta. Piemēram, atpūtas un kultūras pasākumu gada inflācija pērn janvārī bija 2,4%, bet decembrī jau 6,2%. Interesanti signāli pienāk no īres tirgus. Gada 1.ceturksnī īres maksu gada inflācija bija ap 6%, bet 4.ceturksnī vairs tikai puse no tā. Tas notiek laikā, kad algu kāpums turējies nemainīgi augstā līmenī. Acīmredzot tirgu ietekmē deviņdesmito gadu sākuma dzimstības krituma atbalss, samazinās cilvēku skaits ģimenes veidošanas vecumā. Kā kuriozu var pieminēt pērnā gada "amerikāņu kalniņus" apavu tirgū. Janvārī to cenas gada griezumā bija kritušās par 3,5%, jūlijā augušas par 8,4%, bet decembrī atkal kritušās 4,7% zemākas. Šobrīd ir pagājis gads kopš eiro ieviešanas. Ekspertu prognozes par vājo ietekmi uz cenu līmeni ir piepildījušās krietni labāk, nekā tas parasti notiek makroekonomisko nākotnes zīlēšanā. Preču cenas eiro gandrīz nav ietekmējis. Var redzēt, ka eiro paātrināja dažu jau iepriekš kāpjošu pakalpojumu cenu augšupeju gada sākumā. Piemēram, frizētavu pakalpojumu cenas straujāk pieauga gada sākumā, bet vasarā un rudenī savukārt auga lēnāk nekā pērn.