"Spriežot pēc piedzīvotā pēdējo mēnešu laikā, ir acīmredzami, ko esam izdarījuši nepareizi – ka jāsāk rīkot referendumi par otro valsts valodu kā krievu valodu, lai televīzijā, 100.pantā un citur medijos parādītos un izteiktos tādi krievu valodā iznākošo izdevumu pārstāvji kā, piemēram, Mamikins un citi. Lielā mērā mēs paši, latvieši, līdz šim esam komfortabli jutušies savā noslēgtajā telpā," sacīja B.Strautmane, norādot, ka tikai ar referendumu saistītajās diskusijās esot parādījies, ka Latvijā ir "liela, dzīvelīga, krāsaina sabiedrības daļa, par ko neesam gribējuši zināt".
Pēc žurnālistes domām, liela vaina jāuzņemas latviešu politiķiem, kas nav pievērsuši uzmanību šai sabiedrības daļai, jo "no šīs puses var nākt liela konkurence". "Tas ir vienkārši, bet prasa piepūli – saņemties un uzklausīt kritisku viedokli," pauda B.Strautmane. Tikai kopīgā mediju telpā sapuldinot viedokļus, kas atsevišķi izskanējuši latviešu valodā un krievu valodā iznākošajos medijos, var panākt situāciju, kad "uz ausīm netiek liets ievārījums" un katrā telpā viedokļu paudēji nepauž pretēju viedokli.
"Tie ir Krievijas inspirēti nemieri. Turpmāk viss notiks tā, kā Krievija uzskatīs par pareizu – vai būs nepieciešams turpināt notiekošo, vai arī mēs rīkosimies tā, ka viņi sapratīs, ka nekas nevar izdoties. Katrā gadījumā preventīvi ir kaut kas jādara, lai procedūra referenduma rīkošanai nebūtu tik vienkārša – vai nu palielināt vācamo parakstu skaitu vai radīt kādus citus šķēršļus,“ pauda žurnāliste. „Tas ir politiķu, juristu un atbildīgo pienākums, lai tas nebūtu tik vienkārši," sacīja B.Strautmane.