Latvijas tautsaimniecības 12 mēnešu vidējā inflācija katru mēnesi turpina samazināties. Novembrī šis rādītājs bija 2,5%, decembrī, visticamāk, būs 2,3%, bet nākamā gada janvārī un februārī inflācijas līmenis varētu samazināties līdz aptuveni 2%. Pašlaik maksimālais inflācijas kritērija līmenis ir aptuveni 3%, kas būtiski nesamazināsies, līdz ar to Latvija ar ļoti lielu drošības maržu pavasarī izpildīs šo kritēriju, teica Strazds.
Arī valsts budžeta deficīts būs zem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), varētu būt pat zem 1,5% no IKP, tādējādi arī šis rādītājs būs būtiski zemāks nekā noteiktie "griesti" - 3% no IKP.
Valdības obligāciju ilgtermiņa procentu likmes ir ar diezgan drošu atstarpi zem potenciālā līmeņa - starpība varētu būt 1,5-2 procentpunktu robežās, lēsa Strazds un norādīja uz ļoti veiksmīgo Latvijas obligāciju emisiju starptautiskajā finanšu tirgū.
Nordea bankas vecākais ekonomists atzina, ka pašreizējā situācijā, kad lats ir piesaistīts eiro ar nelielu svārstību koridoru, viņš neredz nekādus, pat teorētiskus ieguvumus no eiro ieviešanas atlikšanas. Savukārt jautājums par to, vai Latvijai ir jāatjauno peldošs valūtas kurss, būtu cita diskusija.
Strazds norādīja uz vairākiem riskiem, ja tagad tiktu atlikta eiro ieviešana Latvijā. Nākotnē ir dažādi nezināmie, piemēram, nevar zināt, kas nākamajos gados notiks finanšu tirgos un Dienvideiropas valstīs. Politiski satricinājumi var nozīmēt augošas procentu likmes tirgū, Latvijai var nākties maksāt dārgāk par finanšu resursiem. Nav zināms, kā investori skatīsies uz mazām valūtām, sacīja ekonomists.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šie ir mazākie riski, savukārt būtiskāks risks ir tas, ka Latvija var palikt ārpus Eiropas Savienības (ES) kodola.
Visas 27 ES valstis nespēs vienoties par ciešāku integrāciju, tādējādi ciešāka integrācija notiks eirozonas līmenī. Būtiskākie lēmumi par tālāku attīstību un integrāciju nākamajos gados tiks pieņemti pie eirozonas galda. Tie būs lēmumi par banku savienības izveidi, tālākā nākotnē arī par sociālas savienības izveidi, par ko jau parādījušies konkrēti priekšlikumi, piemēram, par vienotu bezdarbnieku pabalstu sistēmu. Kādā brīdī varētu sākties runas arī par vienotu sociālo sistēmu jeb minimālo Eiropas pensiju, skaidroja ekonomists.
"Varbūt šobrīd izklausās utopiski, bet dažu gadu laikā pie šīm tēmām nonāksim, un sarunas notis eirozonas līmenī, nevis ES līmenī," sacīja Strazds.
Būtiskus lēmumus arvien vairāk pieņems eirozonas līmenī, tādējādi Latvija ir ieinteresēta gan politiski, gan ekonomiski būt pie eirozonas galda, rezumēja ekonomists.
Strazds domā, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinumi jeb tā sauktie konverģences ziņojumi nākamā gada pavasarī apstiprinās, ka Latvija atbilst formālajiem kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts varētu pievienoties eirozonai. Līdz ar to atlikušie iespējamie šķēršļi pārejai uz eiro 2014.gadā ir galvenokārt politiski - Latvijā jāpieņem lēmums pieprasīt konverģences ziņojumus no Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas, pēc tam, pieņemot, ka tie ir pozitīvi, vismaz 10 eirozonas dalībvalstīm ir jārosina Eiropas Padomei lemt par Latvijas uzņemšanu eirozonā, un, visbeidzot, nepieciešams pozitīvs Eiropas Padomes balsojums.
Kā ziņots, Māstrihtas kritēriji paredz, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju. Valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP.