Viņaprāt, neesot šaubu, ka diskusijām par obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu ir jābūt, tomēr pirms šādu diskusiju sākšanas ir jābūt priekšlikumiem un jāizstrādā regulējums, kurā noteiktu, ko ietver valsts finansēta veselības aprūpe. Tāpat būtu jādefinē, kuras iedzīvotāju grupas ir atbrīvotas no pacienta iemaksas.
Tiesībsargs Saeimai un Ministru kabinetam ir nosūtījis vēstuli, kurā norāda, ka līdz ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu pieaugs nodokļu slogs iedzīvotājiem. Savukārt tas nozīmējot, ka valstij ir jādod precīzas garantijas un pārliecība, ka valsts pakalpojums būs pieejams noteiktā termiņā. Vienlaikus būtu ieviešama kontroles sistēma, kurā skaidri noteikts, kas notiek, ja pakalpojums noteiktajā termiņā nav nodrošināts.
"Ja vispirms sāk plānot obligāto veselības apdrošināšanu, bet pašu veselības aprūpes sistēmu nesakārto, tā pēc būtības ir tautas tracināšana," pauž Jansons. Viņš piebilst, ka šajā situācijā nav skaidrs, ko nodrošina valsts un kas būs katra iedzīvotāja ziņā. Patlaban viņam šķiet, ka notiek atkāpšanās no iepriekš dotajiem solījumiem.
Kā ziņots, valdības deklarācijā norādīts, ka tiks izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Iepriekš bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) pauda, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija arī vienojusies veidot darba grupu obligātās veselības apdrošināšanas modeļa izstrādei, aicinot parlamenta frakcijas līdz 18.martam deleģēt savus pārstāvjus šim darbam.