Ekonomiskās krīzes laikā tika optimizēta arī ugunsdrošību uzraugošo institūciju darbība, pieņemot MK Rīkojumu Nr. 409 (2011. g. 29. aug.) „Par pasākuma plānu administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem”. Pasākumu plāns paredz, ka ugunsdrošības jomā galvenie veicamie pasākumi tiks realizēti, izdarot grozījumus MK 2004. gada 17. februāra Noteikumos Nr. 82 „Ugunsdrošības noteikumi”. Kā pamatojums grozījumu nepieciešamībai plānā tiek minēts, ka tie, citējot: „Samazinās ugunsdzēsības aparātu apkopju skaitu tehniskās apkopes punktos un nodrošinās komersantiem laika un finanšu ietaupījumu.”. Šāds secinājums ticis izdarīts, balstoties uz šādu apzināti sagrozītu vai kļūdaini veiktu apkopes izmaksu aprēķinu, citējot: „Saskaņā ar komersantu norādīto informāciju pārbaude aparātiem jāveic 1 reizi mēnesī (izmaksas ~150 Ls mēnesī) aparātu uzpilde - 1 reizi gadā (izmaksas - 10-20 Ls par vienību)”, kas neatbilst pašreiz spēkā esošo normatīvo dokumentu prasībām par ugunsdzēsības aparātu apkalpošanas režīmu. Patlaban notiek darbs pie grozījumu projekta izstrādāšanas un tam jābūt pabeigtam līdz šā gada 31. oktobrim. LUA atbalsta VUGD vadības uzstādījumu - izveidot jauno ugunsdrošības pamatdokumentu atbilstoši šodienas prasībām un nākotnes redzējumam, bet viennozīmīgi uzskata, ka izmaiņas Ugunsdrošības noteikumu prasībās nedrīkst pasliktināt esošo ugunsdrošības situāciju valstī. Valsts līdzekļu taupīšana un administratīvā sloga mazināšana uz iedzīvotāju un viņu mantas drošības rēķina nav pieļaujama. „Kaut arī uzskatām, ka valsts nespēj pilnvērtīgi nodrošināt iedzīvotāju ugunsdrošību un veikt ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas uzraudzību un kontroli, domājam, ka lielus līdzekļus neprasītu visu ugunsdrošības servisa nozares firmu uzskaite vai reģistrācija. Tas ļautu iegūt pilnīgu informāciju par šī tirgus dalībniekiem un ierobežot tādu nekvalitatīvu ugunsdrošības pakalpojumu saņemšanu kā ugunsdzēsības aparātu apkalpošana, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un stacionāro ugunsdzēsības sistēmu projektēšana, uzstādīšana un montāža, kā arī ugunsdrošu materiālu un attiecīgu pakalpojumu izmantošana būvniecības jomā, kas bieži ir par cēloni uguns nelaimēm,” stāsta LUA valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris. Viņš piebilst, ka, komunicējot ar Ekonomikas un Iekšlietu ministrijām, to viedoklis šajā jautājumā līdz šim bijis stipri rezervēts, jo šāda ugunsdrošības firmu uzskaite būtu komercdarbību ierobežojoša. LUA uzskata, ka arī būvniecības jomā Latvijā ir nepieciešams radīt ugunsdrošības likumdošanas mehānismu, kas darbotos no projektēšanas sākuma līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā. Šim mehānismam būtu jābalstās uz 3 pamatprincipiem:
Kompetence. Projektētājiem, būvniekiem un būvuzraugiem jābūt zinošiem ugunsdrošības jautājumos;
Pietiekama ugunsdrošības kontrole un uzraudzība;
Pilna projektētāju, būvnieku vai būvuzraugu atbildība par ugunsdrošībā pieļautajām kļūdām.
Līdzīgi likumdošanas akti ugunsdrošības jomā saistībā ar būvniecību pastāv un veiksmīgi darbojas vairumā Eiropas valstu.
Kaut arī līdzšinējā LUA saziņa ar atbildīgajām ministrijām ir norisinājusies savstarpējas izpratnes gaisotnē, tā nav vainagojusies ar rezultātiem un konkrētiem uzlabojumiem Latvijas ugunsdrošības jomā. Asociācijas biedri uzskata, ka LUA potenciāls pagaidām netiek adekvāti un pilnvērtīgi izmantots ugunsdrošības jautājumu risināšanā valsts mērogā, tostarp saistībā ar VUGD funkcijām.