"Faktiski tā ir slēptā cilvēku deportācija no atsevišķiem reģioniem. Ja cilvēkam ir iespēja izvēlēties iet pa pilsētas ielām uz darbu zābakos vai kurpēs, kā jūs domājat, kādai izvēlei viņš dos priekšroku?" retoriski jautā Upenieks. "Būtu labi, ja tie Finanšu ministrijas darboņi, kas apgalvo, ka nav pamata bažām, ka pašvaldības nākamgad nespēs nodrošināt sociālos pabalstus nepietiekama finansējuma dēļ, pirms tam būtu pastrādājuši nabadzīgākajās pašvaldībās, diendienā saskaroties ar cilvēku problēmām."
Pašvaldību daļa valsts budžetā pēdējos gados procentuāli ir samazinājusies par labu valsts budžeta daļai. Šāda līdzekļu pārdale, pēc Krāslavas novada domes priekšsēdētāja domām, ir bijusi pilnīgi nepamatota, jo arī pašvaldības ir tā pati valsts, tikai savus līdzekļus tās bieži vien izlieto daudz racionālāk nekā centrālā vara. Sava daļa vainas šajā procesā ir jāuzņemas arī Latvijas Pašvaldību savienībai. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Krāslavas novada pašvaldība pagaidām neplāno atgriezties minētajā organizācijā.
Kā ziņots, no nākamā gada sociālās palīdzības pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā tas bija pirms sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas sākšanas.