Diena jau rakstīja par sociālajiem tīkliem un to, kā nepareizi izteicieni var likt pat parastam pilsonim atvadīties no darba. Diena.lv vēlējās noskaidrot, kā virtuālajā pasaulē jūtas dažādas sabiedrībā pazīstamas personas un cik ļoti no tā ir atkarīgs viņu darbs vai reputācija.
Rīgas mērs apgalvoja, ka dara visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību vai skaidrojumus komunikācijā saviem sekotājiem. "Pārējā komunikācija sociālajos tīklos ir atkarīga no garastāvokļa un situācijām," sacīja N.Ušakovs.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, žurnāliste Inga Spriņģe portālam norādīja, ka sociālajos tīklos pie tā, ko publicē, ļoti piedomā. "Facebook par savu privāto dzīvi un ģimeni nerakstu nemaz, toties Twitter – ļoti minimāli. Sociālos tīklus izmantoju tieši darbam." Viņa arī piebilda, ka tādejādi sociālie tīkli viņas darbu ietekmē ļoti pozitīvi.
Žurnālists un Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma diktors Arnis Krauze savukārt apgalvoja, ka sociālos tīklus nekādi nesaista ar savu darbu. "Nekur neesmu pozicionējis, ka esmu tas, kas esmu. Vienīgais sociālais tīkls, kurā esmu, ir Twitter un arī tur īpaši sevi neasociēju ar to, ko daru ikdienā. Tā ir vairāk tāda kā joku lapa," teica A. Krauze.
Uz jautājumu, vai publiskām personām vispār vajadzētu šādi publicēties un kādas var būt tā sekas, N.Ušakovs nesaskata tur neko īpašu. "Politiķi arī ir cilvēki, tāpēc arī viņiem ir pieļaujams tvītot," saka politiķis. Tomēr viņš piebilda, ka cilvēki ir dažādi un katram pašam ir jādomā, vai viņa teiktais ietekmēs cilvēka reputāciju.
Sociālo mediju speciālists Vilhelms Meisters no Inspired Digital uzskata, ka runas brīvība ir svarīgāka par reputāciju. "Brīvība, manuprāt, ir svarīgāka, un es necenšos ierobežot to, ko publicēju. Tomēr arī tad ir jāpiedomā, kas tiek pateikts," teica V. Meisters. Viņaprāt, sociālie tīkli sabiedrībā pazīstamām personām sniedz vairāk plusu, nekā mīnusu, jo tad tie var netraucēti komunicēt ar saviem sekotājiem. "Izsakot viedokli presei, tas mainās caur žurnālistu prizmu un līdz klausītājiem var nonākt pagalam citādāks, kā iecerēts," sacīja V. Meisters. Žurnālists A. Krauze piekrīt šim viedoklim: "Pirms 30 gadiem cilvēki, ja vēlējās izteikties, sūtīja vēstules uz avīzi un tad tas tika nodrukāts. Tagad ir 21. gadsimts un viņi to ieraksta tviterī. Un tad cilvēkus šī ziņa ātrāk sasniedz. Neko briesmīgu tur neredzu."
I.Spriņģe uzskata, ka sociālo tīklu lietošana uzliek zināmu atbildību un publiskām personām reputācija ir svarīgāka par vārda brīvību. "Sabiedrība izveido konkrētu tēlu un vēlas, lai attiecīgā persona uzvedas atbilstoši tam tēlam. Tie sagaida konkrētu rīcību un personas īstā seja nevienam neinteresē," atzina I. Spriņģe. "Ir arī cilvēki, kuri pauž sabiedrībā nepopulāro viedokli, tā saucamie anarhisti, autsaideri, bet viņi to dara apzināti un tādā veidā iegūst savu popularitāti. Tas ir atkarīgs no katra individuāli."