Finansējumu zinātniski pētnieciskajam darbam nodrošina valsts, uzņēmumi, augstskolas, kā arī pieejams ārvalstu finansējums. Privātais sektors ir sniedzis nozīmīgu atbalstu zinātnei, kas 2010.gadā bija 29,9 milj.Ls un 2011.gadā 24,7 milj. Ls. Visu cieņu un paldies privātajam sektoram par atbalstu zinātnei.
Maldīgs ir uzskats, ka 2013.gada valsts budžetā zinātnei ir atvēlēti vien 16.4 miljoni latu. Lai par to pārliecinātos, tika pieprasīti un apkopoti dati no visām ministrijām par zinātniskai darbībai izlietoto finansējumu 2012.gadā un paredzēto finansējumu 2013.gadā. Rezultātā tika konstatēts, ka no ministrijām (Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas) pieejamais kopējais finansējums zinātnei 2012.gadā bija 119,7 miljoni latu un 2013.gadā ir 89,7 miljoni latu. Pārējās ministrijas savās atbildes vēstulēs norādīja, ka to budžetos nav paredzēts finansējums zinātnei. Jāuzsver, ka 89,7 milj. latu nav iekļauts privātā sektora finansējums, līdz ar to pieejamais naudas daudzums zinātnei 2013. gadā būs noteikti vēl lielāks.
No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses - 2013.gadā kopējais atvēlētais finansējums zinātnei sastāda 49,3 milj. latu, no kuriem valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzēti 16,4 milj. Ls un Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai 32,9 milj. latu. Virkne pamatotu un nepamatotupārmetumu ir jāuzklausa par to, cik kurš aktīvi iestājies par finansējuma palielināšanu zinātnei. Maldīgs un nepatiess ir apgalvojums, ka IZM zinātnei neko papildus nepieprasīja. Skaitļi liecina, ka no IZM puses tika iesniegts papildus pieprasījums 2013.gada budžeta sagatavošanas laikā (2013.g. - 5,4 milj. latu, 2014.g. - 2,8 milj. latu, 2015.g. - 4,3 milj. latu), bet atbalsts tam diemžēl netika rasts valdībā. Kad budžeta likumprojekts bija nonācis Saeimā, tikai daži Saeimas deputāti - Inga Vanaga (RP), Daina Kazāka (RP) un Jānis Vucāns (ZZS) iesniedza priekšlikumus par zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu. Neviens no deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem arī diemžēl netika atbalstīts Saeimā, t.sk. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Šodienas paziņojumu un pieprasījumu kontekstā svarīgs ir jautājums - kur tad bija tie Saeimas deputāti, kuri tagad tik aktīvi iestājas par finansējuma palielināšanas nepieciešamību zinātnei un kuriem bija reālas iespējas toreiz (2013.gada budžeta izskatīšanas laikā) ar darbiem pierādīt savu nostāju?
Problēmas izrādās ir arī ar zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanas kārtību, ko apstiprina 22.08.2012. notikušās karstās diskusijas starp zinātniekiem Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Ministru kabineta noteikumos Nr. 1316 "Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem" noteikta finansējuma aprēķināšanas formula, kas diskriminē sociālās un humanitārās zinātnes, ko apstiprina virkne zinātnieku. Komisijā tika izteikts aicinājums - zinātniekiem nākt klajā ar priekšlikumiem, lai pilnveidotu bāzes finansējuma piešķiršanas sistēmu, bet rezultāta nav, un komisija nav radusi iespēju atkārtoti par to diskutēt.
Lielas cerības tiek liktas uz Nacionālo attīstības plānu 2014-2020 (NAP). Vienā no NAP rīcības virzieniem "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" piešķirtais finansējums ir 842,62 milj. latu. Uzsvēršu, ka arī citos rīcības virzienos ir paredzēts finansējums, kas būs pieejams uzņēmējiem sadarbībā ar zinātniekiem.
Vai visas iespējas iegūt papildus finansējumu zinātnei ir izmantotas? Aicinu izmantot visas piedāvātās iespējas un iegūt finansējumu, proti, nebaidīties pretendēt uz Eiropas Komisijas administrētajiem atklātajiem projektu konkursiem, jo daudzi zinātnieki šo iespēju neizmanto.
IZM un Saeimas dienas kārtībā ir vairākas lietas, kas tiek darītas, lai zinātnes finansiālo situāciju uzlabotu, piemēram:
1. 13.02.2013. IZM iesniegusi FM pieprasījumu 2014.gadam zinātnes bāzes finansējumam par 23,6 milj. latu.
2. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 26.02.2013. no manas puses tika aktualizēts jautājums par zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanas problēmjautājumiem. Cerams, ka tuvākajā laikā šis jautājums tiks iekļauts komisijas darba kārtībā.
3. Saeimas Inovāciju un zinātnes apakškomisijā (vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica) ir izveidota darba grupa, kura izstrādās īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa redzējumu zinātnes finansiālās situācijas uzlabošanai.
Vai ir pietiekami darīts no visām iesaistītajām pusēm, lai Latvijā finansiālo situāciju zinātnē uzlabotu? Šis jautājums ir pārdomām par katra atbildību un lomu - gan zinātniekiem, gan zinātnisko institūciju vadītājiem, gan Latvijas Zinātnes padome, gan Latvijas Zinātņu Akadēmija, gan IZM, gan Saeimai, gan organizācijām, kas rūpējas par zinātnieku tiesībām, gan uzņēmējiem un valdībai. Noslēgumā - aicinu zinātnes saimē atbalstīt citam citu, savā starpā konstruktīvi diskutēt un rast kompromisus.