Tie būs tikai tie atsevišķie gadījumi, kad atbilstoši konkrētā līguma nosacījumiem ar konkrētu pakalpojuma lietotāju no kāda nekustamā īpašuma teritorijas, piemēram, lielveikala, stāvvietas vai apdzīvota kvartāla, lietus ūdeņi tiek savākti centralizētajā kanalizācijas tīklā un tālāk tie tiek attīrīti notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tāpat kā sadzīves notekūdeņi.
Ministrija norāda, ka novadītā lietus ūdeņu apjomu pakalpojuma sniedzējs aprēķinās atbilstoši Latvijas būvnormatīva par kanalizācijas būvēm noteiktajai formulai un koeficientiem, kuri ir atkarīgi no teritorijas virsmas. Ja lielāko daļu no teritorijas sedz zāliens, koeficients ir ievērojami mazāks nekā asfaltētās teritorijas gadījumā, jo no apzaļumotās teritorijas, kurā ūdens iesūcas gruntī, notece uz kanalizācijas sistēmu būs mazākā nekā no asfaltētās teritorijas. Attiecīgi - ja teritorija ir asfaltēta, tad tās īpašniekam par kanalizāciju būs jāmaksā vairāk.
Normatīvais regulējums ir attiecināms uz visām pilsētām, kurās jau vēsturiski ir izveidotas atsevišķas teritorijas, pārsvarā centrā, kur nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus notekūdeņu sistēmas.
Jau patlaban vairākās pašvaldībās daļa nekustamo īpašumu īpašnieku ir maksājuši par lietus ūdeņu novadīšanu, jo ar viņiem pakalpojuma sniedzējs jau iepriekš bija noslēdzis vienošanās par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Saskaņā ar jauno regulējumu turpmāk visas pašvaldības varēs izdot saistošos noteikumus par lietus ūdeņu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā dotajām pilnvarojumam un noteikt kārtību, kādā tiek veikti norēķini arī par lietus ūdeņu novadīšanu kanalizācijas sistēmā.
Jau vēstīts, ka SIA Rīgas ūdens turpmāk iekasēs maksājumus ne tikai par saimnieciskās kanalizācijas ūdeņu aizvadi, bet arī par nokrišņu ūdeņu aizvadi.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Dreijere, Rīgas ūdens lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdeņu aizvadīšanai pieņēma, balstoties uz to, ka Rīgā ir atsevišķas teritorijas, pārsvarā centrā, kurās nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus ūdeņu sistēmas.
Tādēļ, ja lietus ūdens nonāk kopsistēmā, tas aizplūst uz bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīvā, kur tiek attīrīts tāpat kā sadzīves notekūdeņi. Šis process maksā tikpat daudz, cik pārējo notekūdeņu attīrīšana.
Dreijere skaidroja, ka maksa par lietus notekūdeņu novadīšanu atsevišķai Rīgas ūdens klientu daļai tika piemērota jau agrāk uz atsevišķu līgumā atrunātu nosacījumu pamata, taču ar 2016.gada 1.aprīli stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, līdz ar to minētie noteikumi attiecas uz visiem iedzīvotājiem un arī komersantiem, no kuru īpašumiem un teritorijām lietus ūdens nonāk kopsistēmā.
Arī ūdensapgādes uzņēmums SIA Jelgavas ūdens, līdzīgi kā Rīgas ūdens, plāno pieņemt lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdens aizvadīšanai no īpašumiem, kuros nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus ūdeņu sistēmas, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma komercdirektors Andrejs Eihvalds.
Tikmēr, piemēram, Valmierā šādu maksu nav plānots ieviest, jo lielākajā daļā Valmieras pilsētas ir dalīta lietus un sadzīves notekūdeņu kanalizācija, kā rezultātā novadītais lietus ūdens nerada papildu slodzi sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Līga Bieziņa.
Arī Daugavpilī papildu maksas ieviešana pagaidām netiek plānota, aģentūrai LETA atzina Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija). Pašvaldības SIA Daugavpils ūdens skaidro, ka pilsētā jau labu laiku eksistē metodika, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma maksa par kanalizāciju, ja nokrišņu ūdens aizvadīšana nav atdalīta no saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēmas. Tā kā šī metodika tikusi izstrādāta saskaņā ar visām prasībām, jauno valdības apstiprināto saistošo noteikumu stāšanās spēkā Daugavpilī būtiski neietekmēs jau eksistējošo kārtību.