Zviedrijā šāds sabiedrisko mediju finansēšanas modelis tika ieviests laikā, kad televīzijas raidījumus varēja redzēt tikai televizorā, taču tagad cilvēki televīziju skatās arī citos veidos – galvenokārt datorā, iPad vai telefonā. “Tas ir ļoti humāns un skaists modelis, bet šodien viņš nefunkcionē, jo mēs nekā nevaram pārbaudīt vai cilvēks skatās vai neskatās televizoru, klausās vai neklausās radio,” sacīja S. Veinberga.
Šobrīd Zviedrijas sabiedriskās televīzijas vadība nonākusi pie secinājuma, ka liels skatītāju procents izvairās no abonentmaksu maksāšanas, tāpēc tiek diskutēts par televīzijas un radio nodokļa ievešanu, sacīja S. Veinberga. “Viņi nonākuši pie secinājuma, ka sabiedriskie mediji ir nepieciešami un to visi zina, taču, lai tie varētu eksistēt, ir jābūt arī pilsoņu samaksātai naudai, tāpēc tiek izskatīts jautājums par nodokļa ieviešanu par sabiedriskajiem medijiem.”
S. Veinberga iestājas par to, lai arī Latvijā tiktu ieviests televīzijas un radio nodoklis, taču šādā gadījumā būtu svarīgi iedzīvotājiem izskaidrot, kāpēc viņiem šāds nodoklis būtu jāmaksā. “Manuprāt, Latvijā iedzīvotājiem caurmērā ir diezgan zems izglītības līmenis, viņi nesaprot, kāpēc gan viņiem būtu jāmaksā par Latvijas radio un televīziju, ja viņiem nav jāmaksā par LNT vai TV3,” uzsvēra S. Veinberga.
Par šiem jautājumiem sabiedrībā būtu vairāk jārunā, lai cilvēkiem rastos lielāka izpratne par to, kāpēc šadu nodokli vajadzētu maksāt, sacīja S. Veinberga. “Mēs par vakcīnām medicīnā saprotam, ka vakcīnas ir vajadzīgas un bērniem tās ir jāšpricē pret ļaunām slimībām. Bet, ka būtu jāsamaksā par objektīvu informāciju, to man liekas cilvēki Latvijā īsti nesaprot.”
Tāpat viņa uzsvēra, ka sabiedriskie mediji ir vajadzīgi, lai tie apzināti attīstītu Latvijas nacionālo kultūru, valodu un identitāti. Lai sabiedriskie mediji paliktu dzīvi un privātie mediji tos neizkonkurētu, sabiedrībai pašai ir jāvēlas maksāt par to, lai nacionālā kultūra tiktu kopta un uzmanīta, sacīja S. Veinberga.
Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka Nacionālā elektronisko plasšaziņas līdzekļu padome (NEPLP) oficiāli vēl nav formulējusi viedokli par abonentmaksu ieviešanu. Savukārt padomes locekle Aija Dulevska atzinusi, ka principā ir jādomā par abonentmaksas ieviešanu, taču apšaubīja, vai tas jādara tagad.
"Principā par abonentmaksām ir jādomā, ja paskatos uz lielo cilvēku apmēru, kas skatās kabeļtelevīziju, cilvēki principā maksā par to, ko skatās. Cits jautājums, kā ieviešam un kā izvēlēties īsto brīdi. Kad saņemu apkures rēķinu, maksa ir pieaugusi par desmit latiem. Ko man darīt – dzīvot aukstumā vai klausīties radio, tā ir diezgan dramatiska izvēle," teica NEPLP pārstāve.
A. Dulevska sacīja, ka NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants ir paudis atbalstu abonentmaksu principam, kas ir drošākais ceļš mediju neatkarībai. "Mans personiskais viedoklis – vai to darīt rīt vai parīt, domāju, ka mums ir jāizplāno, lai tas nebūtu kā bumerangs, kas trāpa atpakaļ," sacīja A. Dulevska.