Rīgā notiekošajā diskusijā par Turcijas lomu globālajā pasaulē, vēstnieks norādīja, ka ES nepieciešams ieņemt kopēju pozīciju, diskutējot par Turcijas uzņemšanu ES. Turklāt, kā skaidroja vēstnieks, Turcijas dalība ES ir arī jautājums par drošību, jo, "ja ES sagrūs, drošībai būs ļoti nopietni izaicinājumi".
Sjanīts atzina, ka Turcijas valdība no visas sirds vēlas virzīties ES virzienā, jo nepastāv nekāda veida alternatīvas, kādas bija vēl pirms pāris gadiem. "Pastāvēja ilūzijas par reģionālajām iespējām, tagad to vairs īsti nav. Mūsdienās jautājums par Turcijas dalību ir vēl svarīgāks, nekā tas bija vēl pirms pāris gadiem," sacīja Latvijas diplomāts.
Jau vēstīts, ka Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs diskusijā norādīja, ka, neskatoties uz to, ka sarunās par iestāšanos ES pret Turciju pausta citādāka attieksme nekā pret jau tagad esošajām dalībvalstīm, Turcija pārskatāmā nākotnē tomēr kļūs par ES dalībvalsti, un tādēļ pārējām valstīm ir jāsāk strādāt, lai informētu savas sabiedrības par šo faktu.
Vēstnieks norādīja, ka Turcija, no vienas puses, mēģina uzlabot attiecības ar Rietumiem, ES un ASV, vienlaikus mēģinot uzlabot attiecības ar atlikušo pasaules daļu un Tuvajiem Austrumiem.
"Turcijas ārpolitikā ir norisinājušās dažādas izmaiņas, viena no būtiskākajām ir attiecības ar musulmaņu pasauli. Ekonomisko attiecību apjoms pēdējo 10-12 gadu laikā ir būtiski palielinājies tieši sadarbībā ar musulmaņu valstīm. Mūsu lielākais tirdzniecības partneris ir ES, un arī šie apjomi palielinās," viņš sacīja.
Vēstnieks arī norādīja, ka pēc muitas ūnijas vienošanās parakstīšanas ar ES daudzi uzskatīja, ka Turcijas ekonomika nespēs turēties pretī ES milzīgajam spēkam. "Taču mēs to spējām. Kad raugāmies uz valdības politiku, ir arī zināmas vilšanās momenti un gūtas mācības attiecībā uz savstarpējām attiecībām ar ES," atzina vēstnieks.
"Ja paraugāmies uz ātrumu, kādā citas valstis tika uzaicinātas un pēc tam iekļautas kā pilnvērtīgas locekles, ir ļoti viegli secināt, ka pret Turciju izturējās citādāk nekā pret citām valstīm, kas risinājušas iestāšanās sarunas ar ES. Vilšanās mirkļi nav viens vai divi, to ir daudz, tostarp par Kipru," viņš sacīja.
Runājot par Turcijai veltīto kritiku tiesiskuma jomā, vēstnieks norādīja, ka valstī šajā ziņā ir labāki uzlabojumi nekā citās ES valstīs vēl 2004. un 2007.gadā. "Jebkurā gadījumā šis ir politisks process - atveram sadaļas, izskatām situācijas, raugāmies, kur mums ir jāveic pasākumi, lai atbilstu ES līmenim. Mēs šodien joprojām diskutējam par to, vai Turcija maz iederas Eiropā vai ES," viņš sacīja.
Vēstnieks arī norādīja, ka pārskatāmā nākotnē Turcija kļūs par ES dalībvalsti un šī iemesla dēļ ES dalībvalstīm tam ir jāsāk gatavoties, par to informējot savas sabiedrības.