Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks, vēsturnieks Antonijs Zunda intervijā Latvijas Radio pauda, ka prezidents centies dot skaidru, īsu formulējumu par 16.martu. Taču būtiski ir, vai to grib saklausīt un saprast. Skaidrojumus devuši daudzi vēsturnieki, bet pasaulē iesīkstējušos stereotipus ir grūti lauzt, norādīja vēsturnieks. Tomēr pamazām izpratne par totalitāro režīmu atšķirībām veidojas.
"Katram cilvēkam ir sava vēstursikā pieredze un vēsturiskā atmiņa, kā arī izpratne par šiem diezgan sarežģītajiem 20.gadsimta notikumiem, caur kuriem gājusi ir arī Latvija, tajā skaitā par Otro pasaules karu. Valsts prezidents ir viens cilvēks valstī un katram prezidentam ir tiesības uz savu viedokli un saviem akcentiem, un droši vien te arī ir šī atšķirība. 16.martā pie Brīvības pieminekļa dodas cilvēki, it īpaši tie, kuru radinieki gāja bojā Otrā pasaules kara gados un bija iesaistīti šajos traģiskajos notikumos, lai to atcerētos un varbūt lai pārdomātu šo vēsturi, bet ne jau darīt tur ko citu. Ja kāds grib kaut ko dzirdēt, tad viņš to sadzird, saklausa un ieklausās. Ja negrib dzirdēt, tas ir otrs scenārijs un otrs stāsts," teica vēsturnieks.