VIAA direktore: Izaicinājumi Eiropai

-6.jūnijā (ikgadējs pasākums, kas notiek pirmajā pusgadā prezidējošajā valstī). To sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizēja VIAA, līdzdarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai. WIRE notika sesto reizi, un tas ir Eiropā nozīmīgākais inovācijas, pētniecības attīstības un reģionālo stratēģiju forums, kurā tiekas Eiropas pētniecības un inovācijas līderi – zinātnes vadības praktiķi, politikas veidotāji, pētnieki un uzņēmēji. WIRE 2015 gan plenārsesijas veidā, gan specializētās paralēlās sesijās piedalījās 360 dalībnieku no 31 valsts, tajā skaitā 23 ES dalībvalstīm, diskutējot, kā Eiropai efektīvāk izmantot kopīgos finanšu instrumentus (Kohēzijas politiku, programmu Apvārsnis 2020 un citas iniciatīvas), lai pētniecības un inovāciju pienesums ļautu Eiropai kļūt konkurētspējīgākai globālajā ekonomikā. Latvijai tā bija jauna iespēja – gan no organizatoriskā, gan satura viedokļa – kopā ar Eiropas inovācijas līderiem pie viena galda diskutēt par kontinenta izaicinājumiem pētniecības un attīstības nozarē.Iepriekšējos WIRE forumos – Granadā (Spānija), Debrecenā (Ungārija), Krakovā (Polija), Korkā (Īrija) un Atēnās (Grieķija) galvenais uzsvars tika veltīts ES izaugsmes stratēģijai Eiropa 2020 un 2010.gadā EK Pētniecības un attīstības ģenerāldirektorāta radītās Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas pirmajiem soļiem (Latvijā šī stratēģija izveidota pērn). WIRE 2015 vadmotīvs bija daudz nervozāks – ir laiks rīkoties straujāk, jo ASV un Āzija globālās konkurences un produktivitātes ziņā Eiropu atstāj aizvien tālāk aiz sevis. Viedās specializācijas stratēģija ir būtiski mainījusi uzstādījumus ES dalībvalstu (it sevišķi ekonomiski vājāko) investīciju politikai: no mērenas finansēšanas "visiem pa druskai" uz ES kopīgo finanšu resursu koncentrēšanu katras valsts spēcīgākajiem un konkurētspējīgākajiem pētniecības un industrijas sadarbības centriem un teritorijām. Šāda fokusēta pieeja ir faktors, kam nu ir jāvirza valstu pētniecības un industrijas resursu koncentrācija šaurākās specializētās attīstības jomās. Tajās, kur ir vislielākais potenciāls radīt jaunu produktu vai pakalpojumu, jaunu noieta tirgu vai jaunas darbavietas. Specializētās jomas mūsu valstī, kas nākotnē finansiāli arī saņems galveno atbalstu, ir zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; viedā enerģētika; viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.No kā Latvijai mācīties? Forums demonstrēja Eiropas reģionu (uzņēmumu, pētniecības un tehnoloģiju centru, pilsētu) pieredzi, kuru potenciāls ekonomiskajā izaugsmē ir piemēra cienīgs: Zviedrijas atvērtais inovācijas centrs, Īrijas Nacionālā universitāte, Tampere un Lapzeme Somijā, Kārdifa Velsā, Helmonda Nīderlandē, biznesa attīstības centrs Basku zemē, Emīlijas-Romanjas rajons Itālijā un daudzi citi. Šo reģionu pārstāvji dalījās pieredzē par savu modeli pētniecības ceļam līdz laboratorijai un ražošanai. Forums apstiprināja atziņu, ka Eiropas (un Latvijas) problēma ir zinātnes un uzņēmēju sadarbības vājums (precīzāk – nesadarbošanās). Latvijā ir pasaules līmeņa personības šajā jomā! 2015.gada Eiropas Izgudrotāju balvai par mūža ieguldījumu nominētais Ivars Kalviņš ir apliecinājis, ka inovācija, zinātne un uzņēmējdarbība smagā darbā ir apvienojama un augļus nesoša! Šoreiz WIRE foruma sauklis: Laiks rīkoties! bija imperatīvs aicinājums un ietilpīgs atgādinājums.Eiropa būtiski atpaliek no Āzijas un Amerikas salīdzinājumā ar to ieguldījumiem pētniecībā – gan publiskajiem, gan privātajiem. Ik gadu ASV par 80 miljardiem eiro apsteidz Eiropu, kurai lielā daļā tās valstu pētniecības un inovācijas sasniegumu atbalstīšanai fiziski nepietiek naudas – ne valstu pēckrīzes budžetos, ne uzņēmēju kontos, ne arī investoru (kreditēšanas) vēlmē. Eiropa globālajā ekonomikā nevar konkurēt lielo darbaspēka izmaksu dēļ. Tās vienīgā kārts ir uz zināšanām balstīta un virzīta ekonomika. Galvenie nosacījumi, kas jāpilda Eiropai, lai tā atgūtu savu vadošo lomu un stiprinātu savu zinātnisko izcilību globālajā konkurencē, ir: vairāk inovatīvu uzņēmumu (daudzveidība), ciešāka pētniecības un uzņēmēju sadarbība, produktivitātes, inovatīvu pakalpojumu un produktu būtisks pieaugums, efektīva zinātnes vadība un šaura stratēģiska specializācija, kas rada pievienoto vērtību. Kaut ar ierobežotiem resursiem, tomēr mērķtiecīgi jāstiprina inovācijas ekovide. ES izaugsmes stratēģijas_ Eiropa 2020 _uzstādījums paredz, ka līdz 2020.gadam pētniecībā un inovācijās jāiegulda vidēji 3% no iekšzemes kopprodukta (kopā publiskais un privātais ieguldījums). Jāatceras, ka valsts budžeta devums kopējā finansējumā nevienā pasaules valstī nav dominējošais – lielāko daļu ieguldījumu pētniecībā parasti nodrošina industrija un banku/nebanku sektors.Bez šaubām, katrai nozares ministrijai ir savs skatījums, kā ietekmēt Latvijas pētniecības, attīstības un inovācijas izaugsmi. Nebrīnīsimies, bet izglītības un zinātnes nozare pastarpināti var piedalīties inovatīvu uzņēmumu vairošanā un inovācijas ekovides veidošanā, taču tā nekreditēs inovatīvus tehnoloģiju projektus – tas nav mūsu uzdevums. 2014.-2020.gada ES pieejamo instrumentu kontekstā izglītības nozares izaicinājums ir paaudžu maiņa zinātnē, zinātnes tradīciju nostiprināšana un konkurētspējīgāko zinātnes nozaru stiprināšana, kā arī pētnieku un pētniecības institūciju mijiedarbības ar industrijām stimulēšana, jauno zinātnieku darbavietu radīšana, kvalitatīvu un perspektīvu praktiskās pētniecības projektu atbalstīšana. Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde WIRE forumā bija skaidra – fondi ir saplānoti tā, lai zinātne un pētniecība nostiprinātos savās spēcīgākajās pozīcijās un attīstītos konkrētajās viedās specializācijas jomās.ES dalībvalstīm kopumā laikposmā līdz 2020.gadam ir pieejami ievērojami līdzekļi ne vien no struktūrfondiem (325 miljarti eiro), bet arī no pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 (80 miljardi eiro) un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb t.s. Junkera plāna (vairāk nekā 300 miljardi eiro). Struktūrfondu gadījumā to sadale ir jau detalizēti saplānota (it īpaši izglītības un zinātnes jomā). Abi pārējie finanšu instrumenti būs iegūstami tikai ļoti sīvas konkurences cīņā.EK pārstāvji forumā vairākkārt uzsvēra, ka ir jāveido sazobe starp struktūrfondiem un Apvārsni 2020. Reakcija uz šo aicinājumu dalībnieku vidū bija visai skeptiska – tā ir dažāda nauda, kurai ir dažādi mērķi un nosacījumi. Arī man, ar desmit gadu pieredzi fondu administrēšanā, bija līdzīga reakcija, jo divus tik atšķirīgus mehānismus padarīt sinhronus ir sarežģīti. No struktūrfondiem finansēt (kas būtu svarīgākais ieguvums) pozitīvu vērtējumu ieguvušos, bet neatbalstītos Apvāršņa projektus ir problemātiski projektu daudzo parteru dēļ, tomēr fondi var sniegt atbalstu kvalitatīvu projektu pieteikumu izstrādei, zinātnisko kontaktu veidošanai, konferenču apmeklēšanai u.c. Tāpēc jautājums nevar būt par sinerģiju kā pašmērķi, bet gan par to, vai šāda sinerģija dalībvalstīm ir mērķis.Visiem zināma statistika, ka Apvāršņa 2020 (un tās priekšteču programmu) finansējums 80% apmērā aizvien nonāk vecajās valstīm, kuras tāpat jau ir Eiropas ekonomikas līderi. To diskusijās īpaši uzsvēra Latvijas izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, taču mēs tā arī nesaklausījām Eiropas solījumus, ka šajā jomā tuvākajā laikā kaut kas varētu būtiski mainīties. Līdz ar to vēl joprojām nevar runāt par vienmērīgu visas Eiropas reģionu attīstību, kaut arī vājās dalībvalstis tiek īpaši mudinātas un ir atbalstīta to gatavošanās dalībai Apvārsnī 2020.Forums visnotaļ skaidri pozicionēja domu, ka mūsdienās tikai tādai zinātnes, pētniecības un uzņēmējdarbības sadarbībai ir nākotne, kuras posmi vai resursi ir pārnacionāli. Mēs zinām no vēstures, ka tieši nacionālās valstīs ir radušās lielas vērtības – arhitektūrā, tēlotājmākslā, zinātnē un izgudrojumos. Tomēr pasaule mainās, un globalizācija ir ikdiena. Iespējams, ir izcils zinātnieks ar savu ideju, taču izgudrotajam produktam nav eksperimentālās ražotnes, nedz arī "pircēja", jo abi pēdējie posmi prasa gan infrastruktūru, gan lielus finanšu ieguldījumus. Tomēr ražotne ir, piemēram, Polijā vai Vācijā. Tāpēc ir būtiski radīt apstākļus, lai pētnieki/inovatori un uzņēmēji satiktos neatkarīgi no mītnes vietas. Inovācijas apkalpošana/serviss (visās ES dalībvalstīs) – tā ir Eiropas atbilde attīstībai! Inovācijai nav tautības vai ģeogrāfisku robežu. Tāpēc forumā izskanēja mudinājums uz domāšanas maiņu (changing the mindset). Latvijai tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tieši jauna izpratne un pieeja pētniecības saskarsmē ar uzņēmēju var ietekmēt gan Latvijas vietu Eiropas inovācijas skalā (European Innovation Scoreboard), gan atnest vai neatnest kādus no Eiropas miljoniem.Vai visi, kam tas bija jāsaklausa, to dzirdēja? Diemžēl daļa Latvijas pārstāvju, kas bija reģistrējušies dalībai WIRE 2015, uz to nemaz neieradās. Vairāk nekā pussimts ārvalstu ekspertu dažas dienas bija Rīgā – tā bija unikāla iespēja –, lai dalītos pieredzē par inovācijas radīšanu un vadīšanu, taču gandrīz simtam Latvijas profesionāļu tas tomēr nelikās pietiekami saistoši. Ir jāpieliek pūles, lai pārtrauktu klusumu – tāds aicinājums izskanēja forumā. Un domāts šeit ir ne tas klusums, kurā dzimst vērtīgas idejas, bet gan tāds, kas veidojas, cilvēkiem netiekoties un nesarunājoties. Vai uzņēmējs atradīs pētnieku, vai banka sadzirdēs uzņēmēju, vai pētnieks meklēs savam izgudrojumam tirgu? Tas nu jārisina kopā.sadarbībā ar Eiropas Komisijas paŗstāvniecību Latvijā