Pārmaiņas, kuras ASV prezidenta Donalda Trampa politiskie pretinieki dēvē gluži vai par represijām, bet viņa atbalstītāji – par kārtības ieviešanu un NDP pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšanu, sākās, kad ASV valsts sekretārs Marko Rubio nomainīja Marku Volcu prezidenta nacionālās drošības padomnieka amatā, kļūstot par pirmo valsts sekretāru kopš Henrija Kisindžera laikiem, kura rokās apvienoti abi galvenie ASV ārpolitiskie amati.
Atbilstīgi Rubio redzējumam, kuru atbalsta arī Tramps, NDP ir zaudējusi efektivitāti tās uzpūstā darbinieku skaita dēļ, kamdēļ pārmaiņas paredz vismaz trīskārtēju strādājošo skaita samazināšanu – no gandrīz 190 līdz 50–60 cilvēkiem. Lieki piebilst, ka amatus NDP zaudē vai atvaļinājumos dodas demokrātu atbalstītāji, kurus nomaina Trampa piekritēji.
NDP lomu ASV ārpolitikā un drošības politikā nedrīkst novērtēt par zemu – padomes uzdevums ir koordinēt starp Balto namu un pārējām institūcijām ārpolitisko lēmumu pieņemšanu, kā arī izstrādāt šajā ziņā nepieciešamās rekomendācijas. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, kas būs tie cilvēki, kuri reāli atradīsies padomes priekšgalā. Oficiāli NDP, protams, vadīs Rubio, taču viņa lielās aizņemtības dēļ faktiskie vadītāji būs divi viņa kā nacionālās drošības padomnieka pirmie vietnieki – ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Endijs Beikers (kurš saglabās arī Vensa padomnieka amatu) un Trampa līdzgaitnieks vēl kopš 2015. gada, viņa padomnieks politiskajos jautājumos Roberts Gabriels.
Tostarp savulaik Valsts departamentā augstus amatus ieņēmušais Beikers ir zināms ar savu noliedzošo attieksmi pret turpmākas palīdzības sniegšanu Ukrainai, kā arī ar izteikti negatīvu nostāju pret ASV Eiropas sabiedrotajiem un arī Ziemeļatlantijas aliansi tās līdzšinējā veidolā. Kā arī, protams, ar to, ka starp viņa un Vensa ārpolitisko redzējumu ir liekama būtībā vienlīdzības zīme. Par Gabriela ārpolitiskajiem uzskatiem tikmēr ir zināms daudz mazāk, taču var nešaubīties, ka būtisku pretrunu ar Beikeru viņam nav, kas ASV ārpolitikā acīmredzami nozīmē kursu uz distancēšanos no Ukrainas un Eiropas, bet iekšpolitikā – interesantas aizkulišu cīņas starp Vensa un Rubio vīriem. Nākamais republikāņu kandidāts uz Balto namu var būt tikai viens, un abi minētie ir galvenie pretendenti uz šo nomināciju.