Latvijā neviens gaišā dienas laikā uz ielas neuzbruks, kā tas ir, piemēram, Riodežaneiro, tāpēc Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti un to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgāku valsti arī uzņēmējiem - gan ārvalstu, gan vietējiem, uzskata Vīķe-Freiberga.
Lai apturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada "brīvas vietas" uzņēmējdarbībai un profesionālajai darbībai, "lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni", sacīja Vīķe - Freiberga, norādot, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir vērojama arī daudzās citās valstīs, piemēram, Portugāle, no kuras uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, devās strādāt daudzi iedzīvotāji, jo "vecajā Eiropā" tika piedāvātas lielākas algas. Pašlaik gan ekonomiskā situācija esot izlīdzinājusies.
Eksprezidente uzskata, ka Latvijai nākotnē būtu jānostabilizē demogrāfiskais sarukums, jāuzlabo dzimstība, kuras samazināšanās ir problēma arī citās Eiropas valstīs. Viņasprāt, Latvijai jākļūst par tādu zemi, kuras iedzīvotājiem un amatpersonām nav jāattaisnojas par savu esamību citu valstu priekšā. "Mani tas mazliet tomēr kaitina un kaitināja arī pirms vairākiem gadiem, - ka dažkārt ārvalstīs uzskata, ka mūsu esības mērķis ir neizaicināt savu lielo kaimiņu Krieviju," sacīja Vīķe-Freiberga.
Komentējot Latvijas pievienošanos eirozonai un iedzīvotāju negatīvo noskaņojumu, Vīķe-Freiberga norāda, ka vienotās valūtas blokā vaina nav pašā valūtā, problēma ir pietiekami stingras politikas koordinācijas trūkums eirozonā. Visas valstis, pievienojoties eirozonai, apņēmās ievērot zināmus kritērijus, bet, laikam ejot, dažas valstis prasības pildīja, bet citas - ne. Eksprezidente piebilda, ka pašlaik eiro ir veselīgākā un labvēlīgākā situācijā, pateicoties šiem bēdu stāstiem, - koordinācija valstu starpā ir labāka nekā pirms vairākiem gadiem.