Ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk "izlikt" Grieķiju ārpus eirozonas. "Jo ātrāk - jo labāk," sacīja finanšu ministrs.
Viņš skaidroja, ka Grieķijas ekonomika ir ļoti vāja, bet cilvēku mentalitāte neļauj īstenot tādus pasākumus kā Ziemeļeiropā.
"Grieķijas situācija ir ļoti, ļoti smaga," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka šīs valsts ekonomika ir stagnējusi piecus gadus, ir ļoti vāja, bet kardinālas reformas traucē veikt cilvēku mentalitāte. Līdz ar to situāciju nevar labot savādāk, kā vien Grieķijai pametot eirozonu.
Vilks akcentēja, ka šajā procesā Latvija varētu palīdzēt, jo mūsu valstij ir pieredze pārejā no PSRS rubļa uz Latvijas rubli un latu.
Grieķija nevar tālāk vilkt uz leju kopējo Eiropas ekonomisko situāciju, norādīja Latvijas finanšu ministrs.
Savukārt pēcpusdienā Latvijas finanšu ministrs savā tvitera kontā ierakstīja, ka varbūt arī jaunā Grieķijas valdība var situāciju uzlabot dažos mēnešos, bet tad ir jānosaka stingrs termiņš darbiem un nevar to visu laiku pagarināt. Vilks mikroblogošanas vietnē arī atzina, ka viņa no rīta radio paustais viedoklis, ka Grieķijai būtu jāatstāj eirozona visas Eiropas interesēs, "ir sacēlis lielu troksni ārzemēs".
Komentējot situāciju Spānijā, Vilks intervijā Latvijas Radio atzina, ka būtu jāpalīdz ne tikai šīs valsts banku sektoram, bet nepieciešama vispārēja ekonomikas stabilizācijas programma - tāda pati kā Portugālē, Īrijā un Latvijā. Par to liecina vairāku Spānijas reģionālo pašvaldību atrašanās bankrota priekšā.
Spānijas ekonomika ir stiprāka nekā Grieķijas, un šīs valsts atgūšanās ļoti pozitīvi ietekmētu kopējo Eiropas ekonomisko situāciju un uzticības krīzes pārvarēšanu.
Būtiskas problēmas ir vērojamas arī Itālijā, kur atšķirības starp Ziemeļiem un Dienvidiem esot pat lielākas nekā reģionālās atšķirības Latvijā.
Vilks norādīja, ka šajās dienvidu valstīs ir ļoti spēcīgas arodbiedrības un sociālajā dialogā jāņem piemērs no Portugāles, kuras paveiktais ir iespaidīgs. Šī valsts pirms pusgada bija aptuveni vienādā situācijā ar Grieķiju, bet izdevies īstenot nepieciešamos ekonomikas restrukturizācijas pasākumus.
Komentējot, kas notiks, ja eirozonas problēmas neizdosies atrisināt, Vilks norādīja, ka jādomā par Ziemeļu dimensiju - kaut ko līdzīgu vairākus gadsimtus eksistējošai Hanzas savienībai. Kā valstis un reģionos, kas varētu iesaistīties šādā savienībā, neskaitot Baltiju, Vilks minēja Beniluksa, Skandināvijas valstis, Vāciju un Austriju.
Kā ziņots, lai paliktu eirozonā, Grieķijai ir jāpilda saistības, ko tā apņēmusies veikt starptautiskajiem kreditoriem, ceturtdien sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
"Lai saglabātu savu Eiropas un starptautisko partneru uzticību, vilcināšanās ir jāizbeidz. Ar vārdiem vien nepietiek, rīcība ir daudz svarīgāka," pēc sarunām ar Grieķijas premjerministru Antoni Samaru sacīja Barrozu.
"Grieķija paliks eirozonā, kamēr tā godās savas saistības," norādīja EK prezidents.
Samars savukārt norādīja, ka viņa trīs partiju koalīcija ir "apņēmības pilna turpināt strukturālās pārmaiņas un privatizāciju, kā arī īstenot pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās, lai samazinātu deficītu".
Savukārt Grieķijas valdības koalīcijā ietilpstošās sociālistu partijas PASOK līderis Evangels Venizels, arī ceturtdien, brīdināja, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas var kļūt par šīs valūtas savienības pašnāvību.
"Ja kāds uzskata, ka Grieķiju vajag upurēt kā Ifigēniju, lai eirozonas burās sāktu pūst labvēlīgs ceļavējš, tad tāds dziļi maldās, jo šis upuris kļūs par eirozonas pašnāvību."
Atbilstoši sengrieķu mītam Mikēnu valdnieks Agamemnons upurēja savu meitu Ifigēniju dievietei Artemīdai, lai panāktu, ka sāk pūst labvēlīgs ceļavējš un ahajiešus karā pret Troju pavada veiksme.
"Grieķija grib izkļūt no krīzes kā vienlīdzīga eirozonas dalībniece," norādīja Venizels.
Grieķijai tuvākajā laikā ir jāspēj vienoties ar kreditoriem par izdevumu samazināšanu 11,5 miljardu eiro apmēra, lai panāktu kārtējās kredīta atbalsta 31 miljardu lielās daļas atbloķēšanu un izvairītos no defolta.
Ja kredīta atbalsts tiks pārtraukts, Grieķijai būs jāsāk drukāt pašai sava nauda, lai norēķinātos par iekšējām saistībām, bet ārējam parādam jāpasludina defolts.