Zanders: Budžeta prognozes - kā pa plānu ledu

Piesardzīgums izpaužas dažādi atšķirīgām, ja tā var teikt, mērķa grupām. Politiskajiem spēkiem, kuri vēlētos pēc Saeimas vēlēšanām nākamgad jūtami mainīt budžeta politiku, darot to vaļīgāku (lielāks deficīts), noderēs dokumenta 19.lappuse, kurā glīti aprakstīts, kas var notikt, ja Latvija pārkāps, piemēram, Fiskālā līguma saistības, - Eiropas Savienības fondu iesaldēšana, soda nauda 0,1% apmērā no Latvijas IKP u.c. Pat ja kāds politiķis teiks, ka tādā gadījumā jāmēģina panākt saistību pārskatīšanu (grūti gan iedomāties, kā Latvija to specifiski sev varētu panākt), tik un tā saglabājas cits ļoti skarbs ekonomiskās domas lidojumu bremzējošs faktors (22.lpp.). Proti, 2014. un 2015.gadā Latvijai aizņēmumu atmaksas grafikā iekrīt lielākās summas (nākamais palēciens 2017. un 2020.gadā). Skaidrs, ka runa ir par parāda pārfinansēšanu, nevis "dzīvas" naudas apmēram 1,6 un 1,5 miljardu eiro apmērā atmaksu, tomēr, lai piesaistītu ar labiem nosacījumiem tik lielu "jaunu naudu", jebkuram politiskajam spēkam pie varas nāksies rēķināties ar zināmu finansiālo disciplīnu.Piesardzīgi FM vērtē arī iespējas palielināt budžeta ieņēmumus, labāk iekasējot nodokļus. Speciālistiem droši vien labāk redzams, tomēr piesardzība konkrētajā aspektā pat mulsina. Proti, no vienas puses, FM plāno t.s. jauno politikas iniciatīvu ietvaros tērēt papildu naudu "radikālai rīcībai" ēnu ekonomikas apkarošanā. 2014.gadā tie būtu 9,8 miljoni eiro, 2015. un 2016.gadā attiecīgi 16,9 un 11,3 miljoni (63.lpp.). Ko vajag, to vajag, bet prognozētais rezultāts ir pieticīgs. Proti, ēnu ekonomikas apkarošana (fiktīvie uzņēmumi, aplokšņu algas utt.) papildus došot nākamgad 36,3 miljonus eiro, 2015. un 2016.gadā attiecīgi 41,6 un 42,4 miljonus (28.lpp.). Protams, no FM puses būtu populisms solīt dažu gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvaru samazināt, teiksim, līdz 5% un attiecīgi solīt simtiem miljonu eiro papildu ieņēmumus, tomēr tik piesardzīgas prognozes liek domāt, ka FM (un Valsts ieņēmumu dienestam) nav lielu ilūziju pašiem par sevi un saviem "klientiem".Zināmu piesardzību (kaut skaidri nepaustu, jo tas būtu pretrunā ar daudz piesauktā "veiksmes stāsta" tēlu) var nojaust arī FM vērtējumā par Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem. Jā, uz eirozonas fona labi IKP pieauguma rādītāji tiek prognozēti arī turpmāk. Ja paveras uz to, kas veido IKP pieaugumu šā gada otrajā ceturksnī (5.lpp.), redzam, ka tā ir būvniecība (5,3% kāpums pret to pašu periodu pērn) un finanšu pakalpojumi sazobē ar operācijām ar nekustamo īpašumu (11,3%), savukārt lauksaimniecībā un rūpniecībā ir kritums (attiecīgi par 4,8 un 0,3%). Runa, protams, ir tikai par viena ceturkšņa rādītājiem, tomēr bažām par to, cik ilgtspējīgi ir šādi dzinējspēki, ir pamats. Līdz ar to, arī šajā ekonomikas segmentu sektorā veroties, jācer, ka partijas budžeta politiku veidos atbildīgi.