Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele gan pasteidzās paziņot, ka Sīrijai nebūs ietekmes uz sankcijām, kas noteiktas par nodarījumiem Ukrainā.
Kopš konflikta sākuma Sīrijā pirms četriem gadiem bojāgājuši jau vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Tā jau sen vairāk nav tikai cīņa par vai pret valsts prezidentu Bašāru el Asadu, bet gan cīņa pavisam citā frontē.
Līdz šim Sīrijā ar teroristiskajiem grupējumiem Al Qaeda un Islāma valsts karoja ASV. Šonedēļ pasaules kārtība mainījās un ir uzradies jauns globālais policists - Krievija, kas īsā laikā Sīrijā ieveda veselu armiju.
Krievijas aviācijas uzbrukumi Sīrijas prezidenta oponentiem sākās dažas stundas pēc tam, kad Krievijas lielvalsts parlamenta augšpalāta atļāva prezidentam Vladimiram Putinam izmantot armiju ārvalstīs. Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs kā galveno iemeslu iebrukumam Sīrijā minēja nepieciešamību apkarot tautiešus – Krievijas pilsoņus, kas pieslējušies džihādistu kaujiniekiem. "Labāk esot apšaut šos cilvēkus Sīrijā, nevis gaidīt, kad tie atgriezīsies mājās," norādījis Putina administrācijas vadītājs.
Krievijas laikraksta Novaja gazeta žurnāliste Jeļena Milašina ir publicējusi pētījumu, kurā pierāda, ka Federālais Drošības dienests jau sākot no 2012.gada nodrošinājis spējīgākajiem kaujiniekiem no Kaukāza reģioniem drošu pārvietošanos uz Sīriju. Sevišķi cītīgi tas noticis pirms 2014.gada Soču olimpiskajām spēlēm, kad vajadzējis nodrošināt pārliecinošu drošību. Federālā Drošības dienesta aģenti uzmeklējuši kaukāziešu džihādistus un piedāvājuši viņiem vai nu ātru pārcelšanos, vai arī iespēju tapt noslepkavotiem Krievijā.
Sevišķi pēc karošanas ar saviem tautiešiem ir nocieties Čečenijas diktators Ramzans Kadirovs. Viņš jau paspējis apstrīdēt Krievijas prezidenta nodomu sūtīt uz Sīriju tikai gaisa karaspēku. Pretī teroristiem esot jāsūta kājnieki. Čečeni ir gatavi stāties pirmajās rindās un parādīt karošanas augstāko pilotāžu.
Ir divas pieejas, skaidrojot notikumus Sīrijā. Pirmā - ka Krievija pieņēmusi lēmumu par ofensīvu aiz izmisuma un bailēm nonākt totālā starptautiskā izolācijā, un, ka amerikāņiem tas esot izdevīgi, jo krievi viņu vietā no nāk konfliktā ar starptautiskajiem teroristiem. Otrs pretējais viedoklis ir tāds, ka Putins plānveidīgi un tālredzīgi atstūmis amerikāņus no tuvējo austrumu problēmu risināšanas. Viņš pārsteidzis Obamu nesagatavotu. Par to liecinot amerikāņu piekāpšanās krievu prasībai atbrīvot gaisa telpu aviācijas uzlidojumiem.
Par to, ka Putins izmanto ASV vājumu raksta Washington Post žurnālists Čārlzs Krauthammers. Viņš uzskata, ka Obamas ārpolitika bijusi konsekventi neizlēmīga, Putins to izpratis un nolēmis izmantot visas šīs situācijas radītās iespējas.
Citās domās ir cilvēks, kas dzīvē saticis gan Putinu, gan Asadu. Eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka krievus Sīrijā sagaida grūti laiki, jo amerikāņi ar Sauda Arābijas starpniecību spēcīgi apgādā Asada opozīciju.
Zatlers domā, ka Vladimira Putina galvenais mērķis iebrūkot Sīrijā ir parādīt savai krievu tautai, kāds viņš izlēmīgs un ietekmīgs globālais līderis, lai būtu pilnīgi drošs par savu nākamo pārvēlēšanu. Taktiskais mērķis ir likt lietā un izmēģināt īstās kaujās jaunos ieročus, kuros pēdējos gados Krievija ieguldījusi miljardus.
Eksprezidents uzskata, ka ar iebrukumu Sīrijā Putins mēģina panākt pret Krieviju noteikto sankciju atcelšanu. "Fakts ir tāds, ka Ukrainā viņš nevarēja tā pakarot atklāti. Tāpēc, ka armijas tur nav. Nu tas ir viens tāds savādāks karš. Viņš grib pamēģināt, kā tas ir pa īstam pakarot. Krievu armija un viņas panākumi, viņas zaudējumi. Viņš [Putins] izgāja uz šo risku. (..) Kāds liktenis sagaidīs šo Sīrijas operāciju pašam Putinam un Krievijai, to mēs nezinām," raidījumam stāsta Zatlers.