Kā uzvēra biedrības priekšsēdētājs un saimniecības Lazdiņi saimnieks Juris Lazdiņš, augusta sākumā noteiktais Krievijas pārtikas embargo ietekmējis visas lauksaimniecības nozares.
"Patlaban mūsu uzdevums ir saglabāt pēc iespējas vairāk saimniecību, tādēļ īpaši svarīgs ir valsts atbalsts. Ceram, ka valdības solījumi tiks pildīti un lauksaimnieki saņems solīto pārejas posma valsts atbalstu, kas kaut daļēji nodrošinātu saimniecību dzīvotspēju. Tāpat ir jāapzinās, ka katru gadu palielinās apsaimniekotās platības, pieaug saražotā lauksaimniecības produkcija un lauksaimniekiem ir nepieciešami visi solītie bezakcīzes dīzeļdegvielas litri," norādīja Lazdiņš.
Savukārt Jelgavas novada saimniecības Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis atzina, ka patlaban Latvijā ir piena krīze un nav zināms, kad tā beigsies.
"Piena iepirkuma cenas svārstās no 0,15 eiro līdz 0,255 eiro par kilogramu piena, taču veikalos cenas joprojām ir augstas. Latvijā ir kombināti, kuri no piena kvotu pārsniegušajiem ražotājiem jau tagad ietur soda naudu 50% apmērā no nodotā virskvotas piena. Tas nav likumīgi, jo valsts kvotas pārsniegums būs zināms tikai 2015.gada 1.augustā. Piena lopkopības saimniecībās notiek izdevumu konsolidēšana un milzīgas taupības ieviešana, lai pārdzīvotu radušos krīzi," sacīja zemnieks.
Tikmēr Ogres novada zemnieku saimniecība Galiņi saimniece Edīte Strazdiņa atzina, ka patlaban daļa burkānu, kāpostu, biešu, seleriju un citu dārzeņu vēl atrodas uz lauka, jo nemitīgo lietavu ietekmē ražu nebija iespējams novākt. Tikmēr cenas vairākām kultūrām joprojām ir zem pašizmaksas un turpina kristies.
"Saistībā ar Krievijas embargo Latvijai tiks kompensētas 3000 tonnas nerealizēto dārzeņu un Lauku atbalsta dienestā jau esot iesniegti pirmie iesniegumi. Pozitīvi, ka Eiropas Komisija ņēmusi vērā Latvijas lauksaimnieku ierosinājumu kompensējamo dārzeņu sarakstam pievienot arī kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus, līdz ar to veiksmīgi tikušas lobētas vietējo audzētāju intereses," norādīja Strazdiņa.
Mazsalacas novada saimniecības Lojas saimnieks Mareks Bērziņš norādīja, ka graudu audzētājiem šis bija pārbaudes gads, kas aizsākās ar kailsala radītajiem zaudējumiem, sarežģītiem kulšanas apstākļiem un nokrišņiem apgrūtinātu rudens sēju.
"Graudu tirgū cenu kritums rapsim un graudaugiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vismaz 30%. Gada negatīvā ietekme būs jūtama vēl vairākus gadus. Saimniecībā visi darbi ir padarīti un, skatoties uz Vidzemi kopumā, ir iestājies pasīvs miers, nogaidoša pozīcija un cilvēki sāk rēķināt, cik kurš šajā gadā ir zaudējis, noskaņojums nav optimistisks," atzina zemnieks.
Kā ziņots, valdība septembrī konceptuāli atbalstīja valsts subsīdiju vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā saglabāšanu lauksaimniecībai turpmākajam plānošanas periodam, tomēr galīgais lēmums tiks pieņemts, jaunajai valdībai plānojot nākamā gada budžetu.