"Valstiskās gribas un pašcieņas jautājums ir mūsu sāpju bērns. Jo vājāka ir valsts nācijas valstiskā apziņa, jo vājāka ir valsts. Tāpēc jāsāk ar sevi – jānostiprina pašos latviešos Latvijas valsts griba un patriotisms. Kad tas būs izdarīts valsts nācijas līmenī, tad arī pārējās lietas sakārtosies. Man, protams, ir pārsteigums, ka par to jārunā 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas," komentē Ziemele.
Viņa uzskata, ka tam vajadzētu būt pastāvīgam procesam, kad dažādu jomu profesionāļi ar mediju starpniecību uzrunā sabiedrību, komentē sociālos procesus. Iespējams, ka ir pienācis tas mirklis, kad medijiem pašiem būtu jāmeklē spēcīgas, erudītas autoritātes, norāda Ziemele.
"Sākoties finansiālās neatkarības nostiprināšanas periodam, katram gribējās beidzot sakārtot to savu kaktiņu un zemes stūrīti, bet tika aizmirsts, ka jākopj arī tautas gars un dvēsele. Tas palika otrajā plānā. Referendums parādīja, ka tā nedrīkst, ka gan zinātnes, gan kultūras, gan mākslas un arī eksakto zinātņu personībām ir jādalās viedokļos, jāiesaistās diskusijā ar sabiedrību un sabiedrībā. Sabiedrības apziņa ir jākopj dažādos virzienos," uzsver eksperte.
Viņa gan atzīst, ka Latvijā ir problēma atrast īsto ekspertu, nereti esot pārsteigums, ieraugot, kurš tad kārtējo reizi uzaicināts kā eksperts sniegt komentārus. "Jāatzīst, ka mums joprojām ir problēmas izglītības sistēmā. Bet, neraugoties uz to, jāmēģina iet uz priekšu," saka Ziemele.