"Pēdējos trīs četrus mēnešus, kamēr strādāju Rīgas pilī, ar šiem jautājumiem nodarbojās Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne. Es tur nebiju pieaicināts. Mans viedoklis: nav slikta ideja pretējos ierakumos sēdējušos nosēdināt pie viena galda, lai viņi, sacīdami, ka karš bija briesmīgs, ka latvieši karoja zem svešiem karogiem un gāja bojā gan pie nacistu, gan Staļina režīma, nonāk pie kopējas nostājas. Tādam solim varētu būt plašāka atbalss sabiedrībā. Ja viņi pateiktu, ka abi režīmi nerēķinājās ar latviešu tautas interesēm un ka ne sarkanā armija, ne vācu režīms neatnesa brīvību un neatkarību Latvijai, tas būtu ļoti labi," atzina A.Zunda.
Viņš gan uzsvēra, ka jāseko, uz kādiem principiem šī samierināšanās notiek. "Jau pirms pāris gadiem pirmo reizi notika Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar 130. latviešu strēlnieku korpusa veterānu padomi, kuru tajā laikā vadīja Biruta Čaša. Man likās simpātiski, ka viņi tikšanās laikā neizspīlēja priekšā ideju, ka ''mēs jūs atbrīvojām'' un ir tikai 9. maijs. Čašas kundze teica: mēs nācām ar Latviju sirdī un nedomājām par okupāciju, mēs jūtamies piederīgi šai valstij. Ar tādiem cilvēkiem varēja runāt," norādīja A.Zunda.