Pašreiz plānotās trases izmaksas nevarot nosaukt, jo vēl jāprecizē, kuri risinājumi konkrēti tiks izvēlēti, un, tikai zinot precīzu trases novietojumu un tehniskos risinājumus, tikšot nosaukta aptuvenā summa.
Balgalis skaidroja, ka Rīgā Daugavas šķērsošanai tiks izbūvēts jauns tilts blakus jau esošajam dzelzceļa tiltam.
RB Latvija izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš savukārt uzsvēra, ka galvenais uzdevums bijis saglabāt esošos autoceļus, gan valsts, gan pašvaldības, kā arī saglabāt ierastos gājēju un riteņbraucēju ceļus. Rezultātā "Rail Baltica" trase ejot gan virs autoceļiem, gan zem. Piemēram, pie Inčukalna trase ies virs autoceļa.
Uzņēmuma Estonian, Latvian & Lithuanian Environment eksperte Evija Brante savukārt norādīja, ka trases projektēšanas laikā īpaša uzmanība pievērsta gaisa kvalitātei, troksnim un vibrācijām. Deviņi eksperti dabā esot apsekojuši visu iespējamās trases maršrutu, un jau tagad esot skaidrs, ka trases būvniecības laikā tiks skartas 0,01% aizsargājamās teritorijas. Turklāt trase tiks norobežota visā garumā, un žogs tiks veidots krāsains, lai tajā neietriektos putni.
Īpaši Olaines un Ķekavas novados, kur trase šķērso dzīvnieku migrācijas vietas, Latvijā pirmo reizi būvēšot dzīvnieku pārejas. Plānots, ka kopā varētu izbūvēt astoņas līdz desmit šādas pārejas.
Lai arī novembrī 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skars Rail Baltica trase, notiks ietekmes uz vidi (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, pašreizējā stadijā būtiskas izmaiņas vairs netiek plānotas, jo arī līdzšinējais variants ir vairākkārt saskaņots ar pašvaldībām. Varot tikt mainītas tikai atsevišķas lietas vai precizēti kādi risinājumi.
Tāpat uzņēmumā RB Latvija uzsver, ka lēmumu par trases izvietojumu pieņems katra pašvaldība pati. To nosaka pašreizējie normatīvie akti. Ja lēmums būs negatīvs, par to lems valdība.
Kā ziņots, kopš aprīļa vairāk nekā 40 eksperti telpiski plānoja Rail Baltica trasi un veidoja inženierbūvju telpiskos variantus, tostarp pārvadus, tiltus, šķērsojumus, piebraucamos ceļus, energo un gāzes pārvadus.
Kopā izveidoti vairāk nekā 500 risinājumi esošās infrastruktūras šķērsošanai, tajā skaitā 60 tiltu risinājumi visiem trašu variantiem. Risinājumu veidošanas pamatprincips - piedāvāt mūsdienīgus risinājumus, saglabājot visu esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēmu, kā arī nodrošināt tās nepārtrauktu funkcionalitāti.
Rīgas teritorijā esošajā dzelzceļa koridorā 27 kilometru kopgarumā novietota Rail Baltica dzelzceļa līnija. Šķirotavā tiks izveidots dzelzceļa pārvads, lai netraucētu esošo funkcionalitāti. Daugavas šķērsojumam noteikta šķērsojuma vieta, rasti konstrukciju varianti, un to izvēle tiks noteikta projektēšanas stadijā, bet Torņakalnā kā labākais risinājums tiek piedāvāts dzelzceļa tunelis zem esošā dzelzceļa.