Fragments no intervijas:
Jau no pirmsākumiem Rail Baltica projekts ir pozicionēts kā svarīga ģeopolitiska izvēle, bet ne mazāk svarīgs ir biznesa pamatojums. Vai jums beidzot ir gatavs biznesa plāns?
Pirmais – tas joprojām ir ģeopolitiski ļoti svarīgs projekts, turklāt es apgalvotu, ka pēdējā laikā tas pat izgājis ārpus Baltijas primārām interesēm. Arī Somija viennozīmīgi atzīst, ka šis projekts ir viņu interesēs. Polija arī atbilstoši pieslēdzās. Līdz ar to tas ir Eiropas uzstādījums, ka šis ir ļoti svarīgs projekts, lai šo ķēdi, kur ir Ziemeļaustrumeiropa piesietu pie pārējās Eiropas. Tas ir viens.
Otrs jautājums par to, vai projekts ir ekonomiski izdevīgs. Un es teiktu tā – šobrīd RB Rail uzdevums joprojām ir uzbūvēt infrastruktūru, un mūsu uzņēmuma būtība ir tāda, ka mēs neko nepelnām šobrīd, jo mūs finansē no vairākām pusēm, lai mēs šo projektu realizētu pēc iespējas ekonomiskāk un efektīvāk. No otras puses jautājums par pelnīšanu ir būtisks.
Jums pagājušajā gadā bija iepirkums biznesa plāna izstrādei, bet tika pārtraukts bez rezultāta.
Jebkurā iepirkumā jāskatās, vai piedāvājums atbilst prasībām, kas ir nolikumā. Šajā gadījumā pretendenti vienkārši nekvalificējās.
Pieteicās trīs no lielā četrinieka auditorfirmām — PricewaterhouseCoopers, Ernst&Young Baltic, KPMG Baltics — un nekvalificējās?
Jā. Tas arī notika pirmajā mūsu iepirkumā par juridiskajiem pakalpojumiem. Līdz ar to mēs arī mācāmies, rakstām nolikumus specifiskāk, lai nebūtu pārpratumu.
Šis biznesa plāna iepirkums drīz beigsies, septembrī paredzēts parakstīt līgumu, un 2018. gada pavasarī ir sagaidāms biznesa plāns. Tāpēc, kāds būs bizness pēc tam, biznesa plāna mums šobrīd nav, tas būs nākamajā gadā. Šobrīd es nedomāju, ka tas ir tik būtiski, bet es nedomāju, ka tas nav svarīgi. Līdz ar to, kas cik maksās un kādi būs ieguvumi, arī būvniecības posmā, par to šobrīd patiesībā nav skaidrības. Mēs zinām, mēs pieņemam, ka būs aptuveni 5,8 miljardu eiro investīcijas, ir arī pirmie pieņēmumi no izdevumu un ieguvumu analīzes par to, ka tas noteikti atmaksāsies ekonomikai. [Izdevumu un ieguvumu analīzi 2017. gadā pabeidza auditorfirma Ernst&Young, secinot, ka kopumā projekts varētu ienest vairāk nekā 18,2 miljardus eiro – red.]. Par katru ieguldīto eiro tiks atgūti četri eiro ekonomiskajā un sociālajā apritē 20 gadu posmā pēc tam, kad Rail Baltica būs uzbūvēts. Ieguvumiem bija jāpārkāpj zināms slieksnis, lai jelkādas Eiropas naudas projektam tiktu piešķirtas, nemaz nerunājot par 5,8 miljardiem.
Līdz ar to šī projekta izdevumu un ieņēmumu analīze pierāda, ka ir jau augsts ieguvums ekonomikai dažādās jomās. Viena joma, bez šaubām, ir loģistika – būs jauni ceļi, jauni tirgi, mēs vairs nebūsim atkarīgi no Austrumu– Rietumu tranzīta. Tam nāk klāt pilnīgi jauni posmi, kas saistīti ar pasažieru pārvietošanos. Tas mainīs ekonomisko apriti. Tas, kas nav pietiekami analizēts, un tas ir vēl mazāk mūsu atbildībā, ir tie punkti, it īpaši Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kādā veidā tos padarīt ievērojami vērtīgākus ekonomiskajai apritei un sabiedriskajai apritei. To Rīga nav izdarījusi. Es domāju, tur ir vēl ļoti daudz iespēju.
Kā atbildība tā ir?
Nu, es teiktu, tā pašlaik ir Eiropas Dzelzceļa līniju atbildība. Bet, to sacīdama, es atgādinu, ka arī šajā projektā mēs esam pašā sākumā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve – tas ir vēl ceļš, pa kuru vēl jānoiet, lai visas iesaistītās puses saprot un strādā ar to, kas būs jārealizē.
Šis ir starptautisks projekts. Izskan, ka, visticamāk, būviepirkumos uzvarēs ārvalstu firmas un mūsu būvnieki būs tikai apakšnieki. Tāpat tiek baumots, ka daži latvieši jau savlaicīgi ir tam nodrošinājušies. Vai jūs skatīsieties līdzi, kas ir būvfirmu patiesie īpašnieki?
Beneficial ownership? [Patiesā labuma guvējus – red.] Jā, neapšaubāmi. Sākam ar to, ka mēs vēlamies iegūt labākos darbu izpildītājus par atbilstošu cenu tam darbam, kas ir jāizpilda. Un tas notiks tikai iepirkuma ceļā. Lai varētu piedalīties iepirkumā, es atkārtoju, ir zināmi standarti, uz kuriem mēs skatīsimies. Protams, kas ir patiesie īpašnieki, ir viens no tiem jautājumiem. Mēs tomēr būvējam infrastruktūru, kas iekļaujas visu Baltijas valstu drošības struktūru uzmanības lokā, tas nav kaut kāds privāts ceļš, ko mēs te mēģinām asfaltēt. Tā ir nopietna infrastruktūra, un drošības struktūras skatīsies, kas te notiks. Lai uzņēmēji domā, ko viņi domā.
Otrais jautājums, ko jūs uzdevāt, vai tikai ārzemju firmas varēs uzvarēt. Es domāju, ka tas tā nebūs, jo visi šie darbi tiek sadalīti. Tas nebūs viens uzņēmējs visiem, teiksim, 800 kilometriem, būs dažādi. Turklāt liela daļa darbu būvniekiem ir ļoti vietēja rakstura, vai tie ir tilti, ceļi, un es drīzāk domāju, ka būs kādi vietējie vai Baltijas partnerības.
Visu lielo interviju ar Baibu Rubesu lasiet trešdienas, 2. augusta, avīzē Diena!
Biznesa plānu
puškins
Anna