Viņa stāstīja, ka pozitīvi vērtējama CEF saglabāšana ES daudzgadu budžetā. Tas ir paredzēts tieši infrastruktūras projektiem - transportam, enerģētikai un digitālās infrastruktūras attīstībai. Panāktā gala vienošanās paredz ES transporta projektiem novirzīt kopumā 21,385 miljardus eiro, no kuriem 10 miljardi ir pārnesums no Kohēzijas fonda, lai tos izlietotu atbilstoši CEF regulai un vienlaikus ievērojot kohēzijas politikas pamatprincipus, teica Austrupe.
Viņa skaidroja, ka šie līdzekļi būs pieejami pakāpeniski visā plānošanas periodā, un tikai tām 15 dalībvalstīm, kas ir tā sauktās kohēzijas dalībvalstis.
70% no šī finansējuma tiks īstenoti līdz 2023.gadam attiecīgi piešķirot katrai no 15 dalībvalstīm tās iezīmēto aploksni, bet 30% būs pieejami pēc 2023.gada kopējā atklātā konkursā visām 15 dalībvalstīm, konkurējot par atlikumu.
"Mūsu ieskatā šie līdzekļi būs primārais un pamatfinansējuma avots Rail Baltica projektam. Papildfinansējums Rail Baltica projekta īstenošanai tiks piesaistīts no līdzekļiem, kas jaunajā ES daudzgadu budžetā paredzēti, lai pabeigtu trūkstošos lielos pārrobežu dzelzceļa savienojumus starp kohēzijas valstīm. Un šim mērķim ir iezīmēti 1,384 miljardi eiro. Arī šajā gadījumā līdzfinansējuma likmes būs tādas pašas kā ir paredzēts kohēzijas fonda pārnesuma gadījumā," stāstīja Austrupe.
Viņa uzsvēra, ka liels gandarījums ir, ka par Rail Baltica projektu sarunu laikā saņemts atbalsts ne tikai no Eiropas Komisijas (EK) puses, bet arī no pārējām ES dalībvalstīm.
"Svarīgi apzināties, ka tas nav tikai Latvijas vai Baltijas reģiona projekts, bet visas kopējās ES nozīmes projekts, lai Baltijas valstis būtu savienotas ar kopējo ES dzelzceļa telpu," uzsvēra Satiksmes ministrijas pārstāve.
Viņa gan pauda bažas attiecībā uz iezīmētā CEF finansējuma pietiekamību Rail Baltica projekta pabeigšanai plānotajā termiņā. "Mums ir jābūt gataviem vērtēt iespējas piesaistīt arī citus pieejamos finanšu instrumentus," pauda Austrupe.
Bez Rail Baltica projekta ir arī virkne citu transporta nozarei svarīgu vajadzību, ko plānots risināt gan ar kohēzijas politikas atbalstu, gan, kur iespējams, piesaistot citu finanšu instrumentu palīdzību, kā arī CEF instrumenta pamataploksni, kas paredz arī specifiskiem mērķiem paredzētu finansējumu. Kā piemēru Austrupe minēja, ka ES digitālajai infrastruktūrai ir novirzīti 1,832 miljardi eiro - tas ir mazāk nekā EK sākotnēji plānoja, bet svarīgi, ka digitālā komponente ir atbalstīta.
Turklāt 1,5 miljardi eiro ir piešķirti militārajai mobilitātei, kur dalībvalstis varēs pieteikt savus transporta projektus ar tā saucamo divējādu izmantošanu - gan civilajām, gan militārajām vajadzībām.
Austrupe teica, ka būtiskākais aspekts, ka CEF nauda nav garantēta mūsu saņēmējiem. Šie līdzekļi, izņemot kohēzijas fonda pārnesuma lielāko daļu, būs jāizcīna savstarpējā konkurencē starp visām 27 dalībvalstīm, un lielākas priekšrocības būs tiem projektiem, kas spēs nodemonstrēt lielāku ES pievienoto vērtību.