Sociālajā kampaņā #sekosev, kuras mērķis ir motivēt un iedrošināt jauniešus sekot saviem mērķiem un idejām, neskatoties uz negatīvajiem komentāriem, ar savu pieredzi dalīsies arī vairāki viedokļu līderi, kuri ir piedzīvojuši un piedzīvo līdzīgas situācijas – Jānis Krīvēns jeb @Krivenchy, Beāte Bērziņa jeb @betabeidz, Samanta Tīna, Indra Salceviča un Arstarulsmirus.
''Negatīvo komentāru stāstā faktiski ir divas puses. Komentāra saņēmējs un teicējs jeb rakstītājs. Komentētāja izteiktā kritika kādam cilvēkam bieži vien nav par šo cilvēku, kuru viņš kritizē.
Tā ir varas pozīcijas demonstrēšana, pašapliecināšanās, jo bieži vien šie kritizētāji ir nesaprasti un neatbalstīti savā tuvinieku pulkā, ģimenēs.
Tas nozīmē, ka trigeris jeb kairinātājs, kādēļ šis cilvēks izsaka vai raksta negatīvu komentāru, slēpjas kaut kur citur un negatīvais komentārs ir tikai tā ārējā izpausme,'' norāda Artūrs Miksons, ārsts-psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs.
Iedzīvotāji novērojuši, ka visbiežāk negatīvie komentāri tiek saņemti par politisko pārliecību (49%), izskatu (47%), seksuālo orientāciju (40%) un nodarbošanos (30%).
Sievietes (56%) uzskata, ka visvairāk negatīvie komentāri tiek saņemti par izskatu, savukārt vīrieši (54%) ir pārliecināti, ka visvairāk kritika tiek veltīta par politisko pārliecību.
Jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem novērojuši, ka negatīvie komentāri visvairāk tiek saņemti par izskatu (61%), seksuālo orientāciju (52%), politisko pārliecību (51%) un reliģisko pārliecību (30%).
Kā atzīst sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, mūsdienu digitālā vide fundamentāli neko nav mainījusi, jo arī iepriekš vēsturiski ir notikusi aprunāšana un kritizēšana: ''Manuprāt, lielākā problēma, kas valda šodien, ir aprunāšana un kritizēšana ārpus konteksta. Iepriekš – pirms interneta ērā – faktiski neaprunāja nepazīstamus cilvēkus. Vai arī, ja aprunāja, tad svešiniekiem bija vienalga, jo viņi nekad par to neuzzināja. Taču šobrīd daudzi kritizētāji var ērti uzbrukt ikvienam un darīt to anonīmi, vispār neko vairāk par konkrēto cilvēku nezinot. Turklāt cilvēkiem patīk sodīt citus – šajā gadījumā asi komentējot par kaut kādu normu pārkāpšanu. Jautājums, protams, cik šis sods jeb komentārs ir relevants.''
''Mobilais internets paver plašas iespējas sevi realizēt, mācīties, strādāt un komunicēt. Vienlaikus interneta vidē cilvēki nekautrējas izteikt savu negatīvo un bieži vien arī nepamatoto viedokli par citiem. Dažkārt šis negatīvo komentāru slogs var būt tik liels, ka atmetam savus sapņus vai cerības tikai tamdēļ, ka domājam ''ko par mums padomās''. Mēs vēlamies ar pozitīviem stāstiem iedrošināt jauniešus šos negatīvos komentārus ignorēt vai arī izmantot kā motivāciju turpināt un censties vēl vairāk. Tieši tādēļ kampaņas vadmotīvs ir – seko sev, nevis komentāriem,'' saka Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.
Pētījumā arī noskaidrots, ka iedzīvotāji visbiežāk sastopas ar negatīviem komentāriem sociālajos tīklos Facebook (76%), YouTube (29%) un Instagram (28%).
Salīdzinājumā jaunieši ar negatīviem komentāriem saskaras vairāk šajos sociālajos tīklos – Facebook (77%), YouTube (40%) un Instagram (47%). Satraucošs ir pētījumā atklātais fakts, ka negatīvo komentāru skaits internetā pēdējā gada laikā ir pieaudzis, turklāt jaunieši (56%) vairāk nekā iedzīvotāji kopumā (47%) ir novērojuši šādu tendenci.