Tas it kā ir sliktais tonis vispār atzīt, ka sabiedrībā valda apdraudējuma sajūta. No otras puses, autoritatīvi Rietumu militārie un drošības analītiķi brīdina, ka kopš ASV jaunā prezidenta Donalda Trampa politikas maiņas pret Krieviju un viņa redzējuma uz kara noregulējumu Ukrainā būtiski palielinājušies riski, ka Krievija pat tuvākajos divos līdz četros gados varētu pret Latviju vērst tiešu militāru apdraudējumu. Vai jūs redzat šai nedrošības sajūtai pazīmes kaut kādās gluži taustāmās un izmērāmās ekonomikas izpausmēs?
Nu ļoti. Pagājušais gads faktiski bija vissliktākais gads tieši nekustamo īpašumu attīstībā, es pat nezinu, cik ilgā laikā, šķiet, kopš 2008. gada finanšu krīzes. Nu, vismaz pēdējo 10 gadu laikā šis bija vissliktākais gads aktīvu nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Tas liecina par to, ka cilvēki neinvestē savā nākotnē, neuzlabo savus dzīves apstākļus, neinvestē jaunā dzīvesvietā un esošo dzīves apstākļu pilnveidē. Tur, protams, savu lomu spēlē arī Eiropas Centrālās bankas augstās procentu likmes, bet tas ir arī saistīts ar to, ka jebkura nedrošība rada vēlmi uzkrāt līdzekļus, nevis tos investēt. Šis ir tāds tiešs rādītājs. Otra pazīme, protams, ir tiešās ārzemju investīcijas. Šobrīd ekonomiskā aktivitāte ir diezgan zema. Un interesanti, ka Lietuvā tā nav – tur ir diezgan būtiska ekonomiskā izaugsme.
Nu, Lietuvā nav ne Narvas, ne Daugavpils faktora.
Jā, nav ne Narvas, ne Daugavpils, plus viņiem ir būtiski daudz lielāki uzņēmumi, kas paši investē savā ekonomikā, tādējādi lietuvieši nav tik ļoti atkarīgi no ārvalstu investīciju nepieciešamības. Paši Lietuvas uzņēmumi, kas ir būtiski
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 19. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40