Kā aģentūru LETA informēja projekta Aktīvs seniors Latvijā vadītāja Lilita Kalnāja, daudziem pensionāriem, kuri saskaras ar vientulību, problēmas rodas nepietiekamu vides pieejamības risinājumu dēļ.
Proti, ja cienījama vecuma seniors dzīvo daudzstāvu mājā, kurā nav lifta, viņš gan gadu nastas, gan nereti arī veselības stāvokļa dēļ, pats saviem spēkiem nevar iziet laukā no mājas, lai veiktu pat tik vienkāršu darbību, kā, piemēram, pastaiga svaigā gaisā vai došanās uz veikalu. Tāpat netrūkst arī pensijas vecuma cilvēku ar kustību traucējumiem vai arī gulošu slimnieku, kas ir pilnībā izolēti no sabiedrības.
Projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone skaidro, ka lielu daļu Latvijas senioru skar tādas problēmas kā nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai.
Teju puse senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību.
Vienlaikus bez tuvinieku atbalsta seniori nereti nespēj segt visas dzīves vajadzības, kaut arī viņu ienākumi ir pārāk lieli, lai pretendētu uz trūcīgā statusu un attiecīgiem pabalstiem. Piemēram, ja pensionārs saņem 150 eiro, viņš trūcīgā statusam pieteikties nevar, jo robeža ir 128,06 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Kā atzīmē Girgensone, Civillikums bērniem un mazbērniem uzliek par pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, tomēr ne katrā gadījumā viņi ir spējīgi to darīt. Šīs problēmas risināšanai valstij būtu jāveido alternatīva, ar normatīvo regulējumu veicinot šādu senioru bērnu un sociālo dienestu sadarbību, kā rezultātā pēc sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamības pamatotības izvērtēšanas, tie tiktu apmaksāti no valsts budžeta, uzskata eksperte.
Projektā secināts, ka joprojām seniori sastopas ar situācijām, kad viņiem tiek izkrāpti īpašumi vai arī īpašumā faktiski saimnieko bērni, kas nevēlas dot senioram pajumti. Tāpat neatrisināti paliek dzīvesvietas jautājumi, ja seniors vairs nespēj uzturēt savu īpašumu, cieš no īres dzīvokļa saimnieka patvaļas, bet viņam nepietiek līdzekļu, lai apmaksātu institucionālu aprūpi.
Šādās situācijās pensionāriem reti ir pieejami juristu pakalpojumi, turklāt seniori laukos ir mazāk izglītoti par savām tiesībām un nezina, kur vērsties pēc palīdzības. Šīs problēmas risinājumam būtu ieteicams senioriem ar sociālo dienestu starpniecību nodrošināt juridiskās konsultācijas visos ar īpašumu saistītajos jautājumos, iesaka projekta veidotāji.
LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja norāda, ka šobrīd tiek strādāts arī pie tādas problēmas izpētes kā diskriminācija uz vecuma pamata. Lai arī šī diskriminācijas forma sabiedrībā ir praktiski neredzama, tomēr tā pastāv, un aptver pietiekami daudzas mūsu dzīves jomas.
Kalnājas ieskatā, ir nepieciešams mainīt sabiedrības izpratni par vecumu, liekot saprast, ka novecošana ir neatņemama mūsu dzīves daļa - tā nav ne slimība, ne arī kāds pēkšņi radies defekts. "Tādēļ ir vajadzīga sabiedrības izglītošana šajos jautājumos," pauž Kalnāja un uzsver, ka Latvijā ir ļoti daudz senioru, kuru ilgajā mūžā gūtajās atziņās ir vērts ieklausīties ikvienam cilvēkam.
LSKA uzskata, ka ikviena visu pienākums gan likumdošanas jomā, gan arī ikdienas dzīves sfērās ir rīkoties tā, lai seniori varētu izbaudīt cilvēka cienīgas vecumdienas.
Šī mērķa realizēšanai LSKA apzina senioru problēmas, lai sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kura jau šoruden tiks iesniegta Saeimā.
Līdztekus senioru problēmu apzināšanai, LSKA projekta "Aktīvs seniors Latvijā" laikā tiek īstenoti dažādi izglītošanās semināri, kā arī tiek plānotas ikgadējas Senioru dienas tradīcijas iedibināšana Saeimā. Vienlaikus norit darbs pie Latvijas senioru kopienu tīkla izveidošanas.
Savukārt senioru viedokļu apzināšanai par ar viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītiem jautājumiem, LSKA sagatavojusi aptaujas anketu, kura pieejama biedrības mājas lapā www.lskapvienība.lv.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim. To finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.