Jūs esat veicis pētījumu par informācijas ticamības novērtēšanu tiešsaistē, proti, par tās informācijas kvalitāti, kuru daudzi ikdienā lasa dažādos sociālajos tīklos, portālos, komentē un dalās ar to tālāk. Kādi iemesli pamudināja jūs padziļināti pētīt šīs informācijas aprites būtību?
Patiesībā šie jautājumi ir ļoti būtiski, ņemot vērā, ka šāda veida informācija cilvēkiem mūsdienās ir ļoti plaši un brīvi pieejama gan dažādos sociālajos tīklos, gan, piemēram, vienkārši runājoties ar cilvēkiem. Bet, atbildot uz jūsu jautājumu, kāpēc man šķita būtiski šo tēmu pētīt, – tieši tāpēc, ka aizvien vairāk cilvēku nesaņem tādu vispārīgu, taču vienlaikus kvalitatīvu informāciju par apkārt notiekošo. Piemēram, aktīvi lasot dažādus ierakstus, informāciju sociālajos tīklos, mēs aizvien vairāk nonākam tādā vienpusējas informācijas ietekmē, un rodas sava veida ilūzijas. Pirmkārt, par vienprātību – ka visiem ir tieši tāds viedoklis kā man un tie cilvēki, kam ir pretējs viedoklis, it kā ir ļoti maza daļa. Otra lieta ir tieši par saturu, un tas ir saistīts ar to, ko šodien apzīmē ar medijpratības nepieciešamību – ikviens šodien var atvērt internetu, saražot jebkādas muļķības, kādas vien viņam patīk, un ātri vien šī informācija aizplūst tālāk. Skatoties no politiskās perspektīvas, tādējādi ir milzīgs risks gan sabiedrībai, gan demokrātijām kopumā, ka šie "viedokļi" dažkārt apzināti, dažkārt neapzināti nereti tiek aizvirzīti kaut kādos radikālos virzienos. Diemžēl tāda ir mūsdienu tendence, bet tas nenozīmē, ka no tā nevar meklēt izeju un ka nebūtu svarīgi šai niansei pievērst uzmanību, jo it kā viss apkārt notiekošais vēsta mums, ka nebūtu nozīmes censties manevrēt ar kuģi vētras vidū.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22.jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!