Saņemot bruņoto spēku komandiera pavēli par kaujas gatavības pārbaudi, vienībai noteiktā laikā un pilnā apbruņojumā būs jāizvēršas un jāieņem pozīcijas noteiktā rajonā ārpus tās pastāvīgā izvietojuma, kā arī jāveic mācību uzdevums.
Iepriekš neizziņotās pārbaudes uzdevums ir pārbaudīt un vingrināt ne tikai vienības vadības iemaņas saņemt un dot pavēli, vadīt operāciju un koordinēt uzdevuma izpildi, bet arī pārbaudīt un vingrināt tās apakšvienību spējas veikt izvirzīšanos uz aizsargājamo objektu, izvēršanos un uzdevuma izpildi.
"Šādas pārbaudes vienlaikus būs treniņš, bet, galvenais, tās ļaus konstatēt un atbilstoši novērst iespējamos trūkumus," norāda Vējonis.
Vējoņa padomniece Aija Jakubovska aģentūrai LETA skaidroja, ka šādas pārbaudes ir normāla prakse, taču viņa nenoliedza, ka Ukrainas notikumi ir likuši Aizsardzības ministrijas vadībai pievērst pastiprinātu uzmanību bruņoto spēku kaujas gatavībai.
Latvijas bruņotos spēkus veido regulārie spēki, Zemessardze un rezerve. Pašreiz bruņotajos spēkos dien aptuveni 4600 karavīru un 8000 zemessargu.
Nacionālie bruņotie spēki lūdz ar izpratni izturēties pret iespējamiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties saistībā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem, un atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties, redzot arī karavīru pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem, tehnikas un cita veida aprīkojuma izvēršanu un pozīciju ieņemšanu dažādās Latvijas vietās.