Duālās izglītības pilotprojektā pērngad iesaistījās 148 audzēkņi 17 dažādās mācību programmās, kuras tiek īstenotas sadarbībā ar 29 uzņēmumiem. Atšķirībā no līdzšinējām metodēm arodizglītībā šajā pilotprojektā iesaistītajās profesionālajās izglītības iestādēs mācības tiek organizētas ar ievērojami lielāku praktisko mācību īpatsvaru. Skolās tiek apgūtas teorētiskās zināšanas, bet uzņēmumiem jānodrošina audzēkņu darbs un mācības uzņēmumā, kā arī jāizmaksā audzēkņiem stipendijas.
Katrā no sešām izglītības iestādēm, kuras šajā mācību gadā piedalās pilotprojektā, tika realizēts atšķirīgs mācību modelis, kas atbilst darba devēju prasībām un skolas iespējām, skaidro IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Tomēr pilotprojekta pamatdoma, organizējot mācības, ir ļaut audzēknim vairāk nodarboties ar praktisko darbu un apgūt tās zināšanas, kas nepieciešams darba devējam. Praksē tas nozīmē, ka audzēkņi pavada aptuveni divas dienas skolā, iegūstot teorētiskās zināšanas, savukārt pārējās trīs - apgūst praktiskas iemaņas.
Skolu pieredze, izstrādājot un realizējot mācību programmas, ir dažāda, un, kā norāda Papule, visās sešās izglītības iestādēs ir gan pozitīvi stāsti, gan pamācošas pieredzes. Grūtības bijušas, piemēram, pārliecinot darba devējus, ka topošajiem speciālistiem par padarīto darbu nepieciešams maksāt algu. Tomēr kopumā Papule šo skolu pieredzi dēvē par veiksmes stāstu. To apliecina arī skolu un uzņēmēju teiktais.
Valmieras Profesionālajā vidusskolā (VPF), kur 14 audzēkņi sadarbībā ar ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmumu a/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) apguva tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošanu, norāda, ka mācības kopumā noritēja veiksmīgi, un sagaida, ka nākotnē šāds izmēģinājuma modelis pārtaps par reālu izglītības sistēmu.
VPF izglītības metodiķis Vasilijs Kasjaņenko stāsta, ka mācību programma Valmierā tika veidota tā, lai audzēkņi paralēli skolai varētu integrēties darba vidē. Iesākumā audzēkņi četras dienas skolā apguva teorētiskos priekšmetus, bet vienu dienu pavadīja uzņēmumā. Nākamajā posmā audzēkņi jau arvien vairāk laika veltīja praktiskām mācībām rūpnīcā, kur tika izveidota arī mācību klase. Šajā klasē audzēkņi apguva profesionālos priekšmetus, bet skolā apmeklēja tikai angļu valodas un citu vispārīgo priekšmetu nodarbības. "Ja kaut kas audzēkņiem nebija skaidrs, viņi gāja un skatījās rūpnīcā, pie reālas iekārtas, kā tas viss darbojas," mācību procesu raksturo Kasjaņenko.
Plašāk lasiet Anetes Ugaines rakstā Arodizglītībā būs vairāk prakses otrdienas, 27.maija, laikraksta Diena 8.-9.lpp!