Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions.
Pērn vien 413 000 studentu no Ķīnas studijas sāka ārpus valsts robežām, galvenokārt par galamērķi izvēloties ASV un Lielbritāniju, taču arī citu Eiropas valstu piedāvātajai augstākajai izglītībai Ķīnā ir liels pieprasījums, Dienai sarunā atklāja Ķīnas Izglītības ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktors Luo Pins. Lai gan viņam nebija precīzu datu par to, cik studentu no Ķīnas izvēlējušies augstāko izglītību iegūt kādā no Eiropas valstu augstskolām, viņš atzīmēja, ka Eiropa kā galamērķis ir populārs tieši piedāvātās kvalitātes un diezgan zemo izmaksu dēļ.
Latvijai ar Ķīnu sadarbības līgums parakstīts 1996. gadā, un līdz šim Ķīnā augstāko izglītību ieguvuši vairāk nekā 100 studentu no Latvijas. Līgums paredz, ka Ķīnas valdība katru gadu papildus augstskolu un vietējo reģionu stipendijām piešķir vēl piecas stipendijas studentiem no Latvijas. Tomēr tuvākajā laikā plānots šo stipendiju skaitu palielināt.
Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas.
Pierādījums tam, ka augstākā izglītība ir vērtīga eksportprece, ir Latvijas augstskolu sniegtie dati. Piemēram, šajā semestrī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) reģistrēti 785 ārzemju studenti, un lielākā studentu daļa nāk no Indijas un Uzbekistānas. Vēl lielāks ārvalstu studentu skaits ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) - no 7140 studējošiem 1270 ir ārvalstu studenti. Tomēr kopumā no Āzijas RSU studē vien 2 līdz 3% ārzemju studentu.
Visu Annas Bērziņas rakstu Augstskolās svešas mēles lasiet ceturtdienas, 20.novembra, laikrakstā Diena!