Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 28. februāris
Skaidrīte, Justs, Skaidra

Austrumu pierobežas skolām vajadzīga īpaša atbalsta programma

Pierobeža ir jāstiprina, tostarp skolas, bet IZM iecerētā reforma paredz šajā teritorijā reorganizēt vairāk nekā pusi no vidusskolām, arī Balvu novadā.

Skolas pierobežā ir viens no skolu reformas jautājumiem, uz kuru atbildes vēl nav. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā šajās teritorijās, kas atrodas 15 kilometru joslā gar robežu, piemērot samazinātus skaitliskos kritērijus 7.–9. klašu posmā. Citur ārpus administratīvajiem centriem tie būtu kopumā 60 skolēnu, bet pierobežas skolās – 30. Savukārt 10.–12. klasēs tie būtu šai grupai vienādi, proti, 60, kas vairākumam šo skolu nav paceļams skaits. Ministrija gan rosina izveidot īpašu finanšu programmu, kas atbalstītu pašvaldības pie ES ārējās robežas, pieļaujot to izglītības iestādēs atkāpes no skolēnu skaita minimālajām prasībām.

Slēgtas un reorganizētas

Balvu novadā, kas tā austrumu daļā robežojas ar Krievijas Pleskavas apgabalu, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) laikā tika apvienoti četri novadi – Balvu, Baltinavas, Viļakas un Rugāju, atgriežoties bijušā Balvu rajona robežās. Patlaban tajā ir 12 vispārējās izglītības iestādes, no tām četras vidusskolas un valsts ģimnāzija. Skatoties vairāk nekā desmit gadu griezumā, skolu tīkls ir ievērojami sarucis: slēgtas Upītes, Kupravas, Mežvidu, Briežuciema pamatskolas, arī Tilžas internātpamatskola (kad šāda veida skolām tika pārtraukts valsts finansējums). Žīguru un Viduču pamatskola apvienotas, bet Tilžas un Bērzpils vidusskola zaudēja savu statusu. 

Runājot par izglītības iestāžu nākotni, Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ir pragmatisks – viss atkarīgs no vecāku un skolēnu izvēles. Ja kāda no skolām nebūs pieprasīta, pašvaldība par katru cenu necentīsies to saglabāt. Taču, protams, pozitīvi vērtējams IZM ierosinājums izveidot īpašu finansēšanas atbalsta programmu ES austrumu pierobežas pašvaldībām un skolām, tāpēc Balvu novada pašvaldība ir apņēmības pilna runāt ar Saeimas deputātiem, kuri darbojas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Latgales apakškomisijā, lai pārliecinātu par tās nepieciešamību. 

Balvu novadā pašā pierobežā ir trīs vidusskolas – Baltinavas, Rekavas un Viļakas. IZM nesaredz iespēju tām visām saglabāt pašreizējo statusu, mudinot pašvaldību izlemt, kurai tas būs arī turpmāk. S. Maksimovs piekrīt – visām trim šīm vidusskolām 10.–12. klasēs skolēnu skaits ir nepietiekams. Viļakas vidusskolai šā iemesla dēļ šogad mainījās statuss – iepriekš tā bija valsts ģimnāzija. Diemžēl kvantitatīvos kritērijus skola nevarēja izpildīt jau vairākus gadus, pēdējā laikā sāka slīdēt uz leju arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Viens no galvenajiem iemesliem tam – 10. klasē tika uzņemti visi tie, kas pieteicās, nevis motivētākie un centīgākie. Līdz ar to – tā kā netika izpildīti ne kvantitatīvie, ne arī kvalitatīvie kritēriji, pašvaldībai trūka argumentu turpmākai statusa saglabāšanai. S. Maksimovs atzīst, ka arī Balvu Valsts ģimnāzijai skaitliskie rādītāji, kas administratīvajos centros 10.–12. klasēs ir 105 skolēni, šobrīd tiek izpildīti, tiesa, uz robežas.

Ēkas nav primārais

Vietvara ir apņēmības pilna panākt, lai pierobežas skolām netiku noteikta prasība nodrošināt 10.–12. klašu posmā vismaz 60 skolēnu (vidēji 20 ik klasē), bet gan 30 un iztrūkstošo summu piefinansētu no speciālās programmas. "Var jau teikt – pašvaldības varēs uzturēt savas vidusskolas arī tad, ja tās kritērijus neizpilda, vajag tikai piemaksāt no saviem līdzekļiem. Bet tās summas sarēķinot ir tik ievērojamas, ka, piemēram, Balvu novads nevar atļauties tādas tērēt," uzsver S. Maksimovs. Un vēl – likvidējot kādu skolu, skaidrs, ka palielinās pārvadājamo skaits un attālumi. Jau tagad novadā ik dienu skolu autobusiem nākas kursēt desmit maršrutos, lai aizvestu bērnus uz izglītības iestādēm un atpakaļ uz mājām. Jāņem vērā arī tas – ja skolēns izvēlas vidējo izglītību iegūt ārpus sava pagasta, piemēram, Rēzeknē, tad jārēķinās ar krietni lielākām izmaksām – gan dienesta viesnīcai (100+ eiro mēnesī), gan kabatas naudai (vēl pāris simtu eiro). Cik daudz laukos ir tādu vecāku, kuri var atļauties šādas summas? Varbūt vienam, ja ģimenē ir vairāki bērni. Ko tas nozīmē? To, ka, ja tuvumā vidusskolas nebūs, daļa jaunākās paaudzes paliks bez vidējās izglītības. Ar to gan viņš negribot pavēstīt, Raiņa vārdiem runājot, "tā ir bijis, tā ir paliks", jo svarīgi ir skatīties uz demogrāfijas dinamikas līkni. Ja 1. klasē ir daži bērni, tad skaidrs, ka nekādu izaugsmi tur pārējos vecuma posmos nevar plānot. Lemjot par kādas skolas pastāvēšanu, nekādā ziņā nebūtu kā primārais jāizvirza ēku saglabāšana, par to gan domes priekšsēdētājs strikti iestājas. Šobrīd deputātu atbalsta trūkuma dēļ tika atlikts lēmums par Bērzpils pamatskolas pirmsskolas filiāles slēgšanu Krišjāņos, lai gan tur bērnu skaits dramatiski sarucis un tuvāko gadu laikā situācija nemainīsies, kā rezultātā pustukšas ēkas uzturēšanai būs jātērē lieli līdzekļi, kas S. Maksimovam šķiet nepareizi. Labāk rīkoties tā – slēgt tagad, bet, ja būs nepieciešams, tad atkal atvērt. Tā jau reiz pašvaldība ir darījusi vienā no pagastiem. "Neesmu redzējis nevienu ciematu, kurš ir attīstījies tikai tāpēc, ka tur ir skola. Tās būvē tur, kur ir daudz iedzīvotāju, un tā tas bijis visos laikos – pieprasījums rada piedāvājumu," rezumē domes priekšsēdētājs.

Labi kvalitātes rādītāji

Rekavas vidusskola Šķilbēnu pagasta Rekovas ciematā ir vien nepilnu desmit kilometru attālumā no Krievijas robežas. Tās pirmsākumi datējami ar XX gadsimta sākumu, kad tā bija Čilipīnes skola, Rekavas nosaukums tika iegūts 1921. gadā, bet par vidusskolu tā kļuva 1950. gadā. Tobrīd tur mācījās gandrīz 200 bērnu, vēl pēc nepilniem desmit gadiem – 245. Vaicāta par to, cik šobrīd te ir audzēkņu, skolas direktore Žanna Maksimova, kura pati savulaik absolvējusi šo skolu (arī viņas tēvs to pirms 50 gadiem beidzis), nopūšas un pasmaida, ka tas ir sāpīgs jautājums, kas ir kopīgs visām lauku skolām. Tik maz, cik ir šobrīd, te nekad nav bijis – kopā ar dārziņu ir 155. Kāds tur brīnums: iedzīvotāju skaits sarūk, līdz ar to arī bērnu ir aizvien mazāk. 

Tomēr velns nav tik melns, kā to mālē, – pirmsskolas grupas aug, kopumā tās apmeklē 54 audzēkņi (pirms tam bija 34). Tas nozīmē, ka jau nākamgad 1. klasē būs 15 skolēnu, kas šeit ir daudz, un arī turpmākajos gados mazāk par desmit nebūs. "Pamatskola ir obligāta, par tās nākotni tā nepārdzīvojam kā par vidusskolas, jo kritēriji, kas ir iezīmēti IZM informatīvajā ziņojumā, mums nav paceļami," saka Ž. Maksimova. Patlaban 10.–12. klasē ir 30 skolēnu, izskatās, ka tuvākajos gados vairāk nebūs. Jāņem vērā, ka Rekavas skola ir tik tuvu robežai, ka teritorija, no kuras uz šejieni dodas bērni, ir nevis aplis, bet pusaplis. Lai gan sākumskolā skolēnu skaits augs, skaidrs, ka tad, kad viņi beigs pamatskolu, visi Rekavā nepaliks. Daļa turpinās mācīties Balvos vai Rēzeknē. Tie, kas izlemj mācīties šeit, savu izvēli pamato ar ierastu vidi un skolotājiem, labo izglītības kvalitāti. To apliecina gan 12., gan 9. klases centralizēto eksāmenu rezultāti – tie ir labāki nekā vidēji valstī. Matemātikā pat izdevies apsteigt visas citas novada vidusskolas. Arī mācību olimpiādēs rekavieši piedalās – pērn tās bija sešas, kurās guva atzīstamus panākumus. Vēl kā plusu Ž. Maksimova min to, ka skola var piedāvāt gan internāta, gan sporta un mūzikas skolas pakalpojumus. "Nereti ministrija uzsver, ka skolām nav jākļūst par sociālo funkciju īstenotājām. Bet kas gan tur slikts? Nu nevaram mēs izlikties, ka nav bērnu, kam būtisks ir atbalsts, ko sniedzam, – kaut vai tās pašas brīvpusdienas. Internāts, kurā ir svaigi izremontētas istabiņas, arī ir pašvaldības apmaksāts. Skola piedāvā arī plašu interešu izglītības spektru, te darbojas Viļakas Sporta skolas un Viļakas Mūzikas skolas filiāles, tas nozīmē, ka bērniem nav pēc stundām jādodas 20 kilometru tālā ceļā uz Viļaku vai 30 kilometru – uz Balviem."

Vakanču nav

Attiecībā uz pedagogu nodrošinājumu, kas nereti sagādā prāvas galvassāpes direktoriem, šeit problēmu nav – izdevās atrast aizvietotāju krievu valodas skolotājai, kura no darba skolā šogad aizgāja. Nebūs arī grūtību ar otrās svešvalodas nomaiņu no krievu uz vācu, jo ir, kas to māca. No atbalsta personāla ir logopēds, medmāsa, ir speciālais pedagogs (šobrīd te mācās divi bērni ar īpašām vajadzībām) un skolotāja palīgs. Varot palepoties arī ar gados jauniem kolēģiem, kuri pērn pievienojās kolektīvam, – divas ir angļu valodas, viena – sākumskolas skolotāja. Tiesa, viņas ir vietējās, kam šeit ir dzīvesvieta. Diemžēl finansiāli mazās skolas zaudē, salīdzinot ar lielajām, jo "nauda seko skolēnam", taču ir citi bonusi. Ne visi skolotāji ir gatavi strādāt ar 30 bērniem, un tāpēc nereti, kad mazo skolu slēdz, – tikai daļa ir ar mieru to darīt.

Komentējot IZM iecerēto skolu reformu, Ž. Maksimova neslēpj neizpratni: kāpēc ir tāda steiga un kāpēc vajag ātri un ar vienu vēzienu ko likvidēt? Ja lauku skolā ir desmit bērnu – tas ir pietiekami, lai tā pastāvētu. Neiet runa par apvienotajām klasēm – tās tiešām ir pagātnes palieka, pie kuras nevajag atgriezties. Bet kāpēc, piemēram, sporta stundā kopā nevar darboties 5. un 6. klase? Vai 10. un 11. klasē mācību priekšmetu, kurš paredzēts gada garumā, paņemt kopā? Tas taču nerada kvalitātes kritumu.

Par ministrijas piesaukto labo Alūksnes novada piemēru, kur tas, lūk, izdarīts tik veiksmīgi, atstājot novada lauku teritorijā tikai divas pamatskolas, Ž. Maksimova ir skarba – tas nav nekāds veiksmes stāsts! Labas atsauksmes par to nav dzirdējusi. Arī par IZM ieteikto klasteru modeli rausta plecus (vienā skolā īsteno sākumskolas programmu, otrā 7.–9. klašu, trešajā – vidusskolas) – nesaprotot, kā tāds var darboties, arī no skolotāju pieejamības un darba sabalansējuma viedokļa. Vai viņi skraidīs no vienas skolas uz otru, kā būs ar stundu saraksta izveidi? It īpaši tas sakāms par tiem, kuri strādā 7.– 12. klašu posmā. Ir jau arī iesīkstējuši principi, kas ietekmē vienas vai otras skolas izvēli, – sak, uz turieni nekādā ziņā nebrauksim, tad jau labāk mērosim lielāku ceļa gabalu uz citu.

 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šogad notiks pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu

Valdība šodien lēma atbalstīt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu un citas izmaiņas brīvības atņemšanas soda izpildes regulējumā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas