Ņemot vērā, ka kopš 3.marta pašvaldībā tika saņemti vairāki kolektīvie iesniegumi, kurus parakstījis ievērojams skaits Bauskas novada iedzīvotāju, un šie iesniegumi satur daudz un dažādus iebildumus un priekšlikumus Rail Baltica projekta izstrādei, Bauskas novada dome nolēma izveidot darba grupu Bauskas novada iedzīvotāju interešu aizsardzībai un pārstāvībai saistībā ar Rail Baltica projekta izstrādes procesiem.
Jaunajā darba grupā tika apstiprināts Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks kā vadītājs, kā arī apstiprināti vēl divpadsmit darba grupas locekļi - Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāja Daina Akmentiņa, Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotāja Ilze Avota, Bauskas novada administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Inga Bērziņa, Bauskas novada Ceraukstes pagasta iedzīvotājs Uldis Biķernieks.
Tāpat darba grupā iekļauti Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis, Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova, Bauskas novada Vecsaules pagasta iedzīvotāja Ineta Niedra, Bauskas novada domes deputāts Jānis Rumba, Codes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa, Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska, Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotājs Uvis Slakteris, kā arī Vecsaules pagasta iedzīvotājs Lauris Ropājs.
Jaunizveidotajai darba grupai dome noteikusi piedalīties sēdēs, kas saistītas ar Rail Baltica projekta tehniskās izpētes procesu, ietekmes uz vidi novērtējumu, lokālplānojumu izstrādi pašvaldības teritorijai, ja nepieciešams, detālplānojuma teritorijas paplašināšanu.
Tāpat darba grupas pienākumos būs sniegt viedokli pašvaldības deputātiem un gatavot priekšlikumus Satiksmes ministrijai un citām projektā iesaistītām Latvijas un Lietuvas Republikas atbildīgām institūcijām.
Starp darba grupas uzdevumiem arī paredzēts, ka jāaktualizē jautājums par automaģistrāles pieslēgumu industriālajam parkam un jāaktualizē sasaiste ar apvedceļu Bauskai.
Darba grupas darbības termiņu dome noteica līdz šā gada 31.decembrim.
Pašvaldība apzinājusi, ka Rail Baltica plānošanā līdz šā gada rudenim tiks sākts vai turpināsies projekta tehniskās izpētes process, ietekmes uz vidi novērtējums, lokālplānojuma izstrāde pašvaldībās, ja nepieciešams, detālplānojuma teritorijas paplašināšana.
Lokālplānojuma izstrāde pašvaldībās varētu tikt sākta maijā, kā rezultātā tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un "veco" sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi un citi) un tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī un oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase, liecina informācija pašvaldības rīcībā.
Kā ziņots, Bauskas novada iedzīvotāju, plānotāju un pašvaldības pārstāvju diskusijā nedēļas nogalē radušās bažas, ka valsts varētu ignorēt iedzīvotājus un pašvaldību, aģentūru LETA informēja Vecsaules pagasta iedzīvotāju pārstāve Ineta Niedra.
Viņa skaidroja, ka pagājušajā sestdienā, kad Vecsaules pagasta Pētermuižā notika iedzīvotāju tikšanās ar Rail Baltica plānotāju pārstāvi pilnsabiedrības RB Latvija izpētes darba grupas telpiskās plānošanas ekspertu Neilu Balgali un SIA Grupa93 plānotāju Kristīni Casno, klātesošie apjautuši, ka apspriešanas process tiek sasteigts, ignorējot dažādas alternatīvas, tāpat no sarunām ar plānotājiem radušās bažas, ka valdība šo procesu varētu turpināt, ignorējot gan pašvaldības plānojumu, gan iedzīvotāju intereses.
Niedra informēja, ka sapulcē piedalījās daudzi nekustamo īpašumu saimnieki, kuru īpašumus, pēc apzīmējumiem plānā, skar gan "zaļās" joslas, gan "sarkanās" joslas trases variants. Piedalījās arī atsevišķi Bauskas novada domes deputāti, gan pilnsabiedrības RB Latvija pārstāvji, gan žurnālisti.
Sapulces laikā tika apspriestas problēmas, kas rodas ieplānotajā "zaļās" trases variantā, proti, šāds trases novietojums neatbilst ne 2012.gadā apstiprinātajam Bauskas novada teritorijas plānojumam, ne Bauskas novada ilgtermiņa attīstības stratēģijai, jo zaļās trases variants Vecsaules pagastā neiet vienotā koridorā ar plānoto autoceļa E67 posmu, kā arī skar daudz vairāk dzīvojamo māju un saimniecību nekā sarkanais variants jeb teritorijas plānojumā jau ieplānotais autoceļa posma E67 koridors.
Viņa pauda bažas par diskusijas gaitā neformālā gaisotnē dzirdēto, kad plānotāju pārstāve Casno privātā sarunā izteicās -"nav ko te cīnīties, tāpat jau augstākajā līmenī tiek gatavots lēmums, lai atzītu Rail Baltica par nacionālas nozīmes objektu, kas tiks pieņemts maijā, un tad jebkuri privātpersonu vai pašvaldību iebildumi netiks ņemti vērā".
"Deputātiem radās šaubas, vai viss ir tā, kā tiek stāstīts. Vienojāmies par darba grupas izveidi, kuru deputāti solīja apspriest Bauskas novada domes ārkārtas sēdē," skaidroja Niedra.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.