Darbs bēgļiem - vēl nezināms

Savukārt pārējām Eiropas valstīm ekonomiskie uzlabojumi var izpalikt, piektdien lasāms laikrakstā Diena.Lai arī Latviju nevar ierindot Eiropas industriālo veiksminieku vidū, par bēgļu nodarbinātību nāksies domāt arī mūsu valstī. Kā stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, "vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, to vidū Latvijā, darbaspēks sarūk. Tas mazina Eiropas izaugsmes izredzes. Legālā migrācija ir daļa no atbildes, lai nodrošinātu Eiropas valstu nākotnes labklājību. Mūsu interesēs ir, lai talantīgi cilvēki no visas pasaules uzskatītu Eiropu par pievilcīgu galamērķi, mācītos, dzīvotu un strādātu te legāli"."Cilvēkiem, kas ierodas Latvijā, jāļauj strādāt no pirmās dienas. Tikai tā varēsim izvairīties no negatīvajām sekām, kas redzamas jau daudzviet Eiropā. Ar nodarbinātību var panākt to, ka šie cilvēki integrējas Latvijā," spriež būvniecības kompānijas SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Svarīgi, lai atbraucēji būtu nodarbināti, nevis dzīvotu noslēgtos rajonos ar minimāliem pabalstiem un iesaistītos sociāli problemātiskās aktivitātēs."Ja imigranti Latvijā dzīvos, saņems pabalstus un neko nedarīs, ilgtermiņā tam būs negatīvas sekas. Tāpēc jādomā, kā veicināt viņu nodarbinātību. Kā uzņēmums, kam trūkst darbaroku, skatīsimies arī šajā virzienā, bet iebraucēju nodarbināšana nekad nebūs mūsu prioritāte, jo strādājam apkalpošanas sfērā un ļoti svarīgas ir labas valodas zināšanas," izklāsta SIA Maxima Latvija Personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis.Uzņēmēju organizāciju aptauju dati liecina, ka korporatīvais sektors uz patvēruma meklētājiem kā potenciālajiem darbiniekiem raugās visai skeptiski. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, bet 71,8% pauduši negatīvu nostāju. Savukārt 23,1% aptaujas dalībnieku bija izteikuši viedokli, ka patvēruma meklētāji varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu, taču problēmas varot rasties, ja imigranti nezinās vismaz vienu no valodām, kādā runā vairākums iedzīvotāju mūsu valstī."Publiskajā telpā izveidojušās divas pretējas nometnes, no kurām viena ir kategoriski pret bēgļu uzņemšanu, bet otra solidarizējas ar ES un piekrīt, ka jāpilda apņemšanās un uzliktās kvotas. Šajā situācijā uzņēmēji ir tie cilvēki, kuri uz situāciju skatās reāli. Ja darbaspēka trūkums ir tas, kas neļauj biznesam normāli attīstīties, tad imigranti, iespējams, var strādājošo trūkumu aizpildīt, tādējādi noņemot no valsts milzīgos tēriņus, kā arī palielinot tautsaimniecību kopumā," situāciju vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.Viņaprāt, tas, ka gandrīz trešdaļa uzņēmēju pauduši gatavību pieņemt imigrantus darbā, ir spēcīgs signāls tam, ka darbaspēka trūkuma problēmas arvien pieaug, jo to veicina gan emigrācija, gan dzimstības un mirstības negatīvā bilance.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 23.oktobra, numurā!