"Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Pasaules Banka ir pazeminājušas Krievijas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi - no iepriekš plānotā 3,3% pieauguma tā ir samazināta līdz IKP pieaugumam 1,5% (SVF)-1,8% (Krievijas dati) robežās. Tas tiek skaidrots ar samērā spēcīgu "pretvēju" globālajā ekonomikā saistībā ar mazliet noslīdējušām naftas cenām un tirdzniecības apmēra kritumu, kā arī lielo infrastruktūras projektu, tādu kā Soču Olimpisko spēļu projektu un "Nordstream", lielo darbu pabeigšanu. (..) Pastāv uzskats, ka bez nopietnām strukturālajām reformām Krievijā tās ekonomikas izaugsme turpmākajos gados var būt apdraudēta, jo tā joprojām ir atkarīga no izejvielu cenām pasaules tirgos," izteicās Dombrovskis, piebilstot, ka tas var atsaukties arī uz Latviju, jo Krievija ir starp lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem.
Viņš atzina, ka Latvijā varētu atspoguļoties arī Krievijas un Lietuvas "piena kara" sekas. "Krievijas - Lietuvas piena karš ir spilgts piemērs tam, ka turpmāka eksporta tirgu diversifikācija ir ne tikai visdrošākais stabilas ekonomiskās attīstības garants, bet arī vitāli svarīga valsts ekonomikas attīstības prioritāte," teica valdības vadītājs.
Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ir optimistisks par Latvijas ekonomikas perspektīvām, jo Latvijas galveno tirdzniecības partneru - Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas un Polijas - ekonomiskā izaugsme ir būtiski spēcīgāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Tiek prognozēts, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas būs visstraujāk augošā ekonomika ES.
"Ņemot vērā nozīmīgas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, ekonomika jau no 2010. gada vidus ir atgriezusies pie izaugsmes un pēdējos divus gadus esam sasnieguši augstāko IKP gada pieauguma tempu ES valstu vidū," atzinīgi izteicās premjers.
Saeima budžeta projektu ceturtdien skata pirmajā lasījumā. Priekšlikumus nākamā gada budžetam varēs iesniegt līdz 18.oktobrim, savukārt galīgajā lasījumā parlaments par budžetu lems 6.novembrī ārkārtas sēdē.