Dūklavs Krievijas embargo pārtikas precēm nodēvēja par nebijušu gadījumu Eiropas Savienības (ES) vēsturē.
Tikšanās laikā tika apspriesti turpmākie intervences pasākumi, eksporta subsīdiju atjaunošana un naudas pārdales jautājumi, kas saistīti ar Krievijas noteikto embargo pārtikas produktiem ES valstīm, tāpat arī nepieciešamo rīcības plānu vietējiem uzņēmējiem.
Amatpersonas atzina, ka šajā situācijā ir nepieciešami gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi konkrēto nozaru un uzņēmumu atbalstam, paredzot iespējamo nākotnes scenāriju, kā arī jāveicina Latvijas uzņēmēju un tautsaimniecības konkurētspēja.
Dūklavs sacīja, ka uzreiz nākamajā dienā viņam bijusi telefonsaruna ar Austrijas ministru, kurā vienojās par kopēju vēstuli komisāram, lai pēc iespējas ātrāk tiktu sasaukta ārkārtas ministru padomes sēde. "Es nevaru šobrīd atbildēt uz jautājumu, cik valstis šo vēstuli ir parakstījušas, bet tajā brīdī mēs bijām sešas valstis. Ceru, ka Eiropas Komisija (EK), komisārs, un prezidējošā valsts, kas ir Itālija, saprot kas ir noticis, lai reaģētu pēc iespējas ātrāk", sacīja Dūklavs.
Straujumai gan paredzēta saruna ar ES lauksaimniecības komisāru Dačanu Čolušu, lai pirms lauksaimniecības ministru padomes tikšanās sagatavotos kopējai ES rīcībai. Premjerministre atzina, ka šobrīd vienīgais solis ir raudzīties uz šo problēmu visām ES valstīm kopā, jo "embargo tiek iedarbināts uz visām valstīm".
Tāpat Straujuma uzsvēra, ka viens no kritērijiem atbalsta piešķiršanā varētu būt embargo preču
īpatsvars kopējā apgrozījumā, taču ne katrs uzņēmējs saņems atbalstu, jo
uz to varēs pretendēt uzņēmēji, kas atbildīs specifiskiem kritērijiem. "Lai situāciju uzlabotu, vēl mums jāvienojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un ekonomikas ministriju par iespējām izvirzīt pāris cilvēku tieši darbam ar šo situāciju", norāda premjerministre.
Par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk sākt kopīgu ES rīcību jautājumu risināšanā norādīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš Krievijas noteikto sankciju risināšanā vēlas aktivizēt ES attīstības komisāru Andri Piebalgu. "Uz vietas nepieciešamais izvērtēšanas darbs faktiski ir izdarīts, lai varētu paust savu viedokli un varētu atrast kopējos ES risinājumus," atklāja prezidents.
Tāpat Bērziņš norādīja, ka ir jāizvērtē visi iespējamie nākamie soļi, lai Latvija būtu sagatavota tālākam negatīvam attīstības scenārijam. "Nevar izslēgt, ka šis ir tikai pirmais Krievijas atbildes solis, tādēļ jāiesaista visa tautsaimniecības nozare, ņemot vērā, ka embargo var skart arī citus sektorus."
Diena.lv jau vēstīja, ka Latvijas ražoto pārtikas preču eksporta vērtība, kura iekļauta Krievijas noteiktā embargo sarakstā, pērn veidoja vairāk nekā 52 miljoni eiro.
Par atbalsta mehānismiem Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo dēļ cietušajiem uzņēmumiem valdība lems otrdien, 12.augustā. Plānots sniegt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atbalstu, gan arī ar ES valstīm runāt par iespēju saņemt atbalstu no 400 miljonu eiro lielā ES Lauksaimniecības stabilizācijas fonda.