Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš atzina, ka idejiski Tiesībsarga rosinājumu atbalsta, jo "civilizētā pasaulē būtu ļoti labi, ka neviens bērns nebūtu pamests un neatrastos bez vecāku aprūpes". Taču tai pat laikā viņam nav skaidrs, kas tiks darīts, piemēram, situācijā, kad audžuvecāki vairs nespēs aprūpēt bērnu un vēlēsies to atgriezt atpakaļ.
"Idejiski es piekrītu, bet ar likvidāciju, nezinot to situāciju, kāda var veidoties, es domāju, ka tas ir idejiski atbalstāms, bet praktiski nerealizējams. [..] Bērnu namus var likvidēt tad, kad beidzamā audžuģimene ir gatava viņu paņemt, izņemt ārā, un teikt – visi bērni ir izņemti ārā, nav vairāk mums šādu problēmu, pārējās visas ģimenes ir kārtīgas, labas un ļoti labi audzina bērnus. Tas diemžēl pagaidām ir fantāzijas līmenī," uzskata A. Bērziņš.
Viņš atgādina Francijas septiņdesmito gadu pieredzi, kad tika nolemts no bērnu namiem atteikties, tomēr vēlāk tos nācās atjaunot, jo neesot bijušas alternatīvas vietas, kur bērnus ievietot. "Mēs nevaram prognozēt, kādas situācijas dzīve mums liks priekšā," uzskata A. Bērziņš.
Lai gan centra Dardedze psiholoģe Laura Pirsko atzinīgi vērtēja ideju, ka bērni augtu ģimeniskā vidē, taču ir jādomā, vai vispār valsts ir gatava pāriet uz citiem aprūpes modeļiem.
"Liels pluss ir tas, ka bērns vispār var augt ģimeniskā vidē, bet, protams, tas nenozīmē, ka jebkura ģimene, vienalga kāda, noteikti būs daudz labāk par insitūciju," uzsvēra L. Pirsko.
Tāpat viņa uzsvēra, ka nebūtu pareizi salīdzināt abu modeļu priekšrocības pēc to izmaksām: "Tās izmaksas ir jāņem daudz plašāk. Ja mēs domājam par tādām profesionālām audžuģimenēm, kuras būtu gatavas patiešām strādāt ar "smagiem bērniem" un ne vien dot patvērumu, bet dot to ieguldījumu, lai viņi kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, tās summas noteikti ir daudz lielākas nekā tiek samaksāts tām audžuģimenēm. Domāju, ka tas ekonomiskais aprēķins nav tik viennozīmīgs."
Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) atgādināja, ka savulaik šāda ideja jau ierosināta, taču jāņem vērā, ka ir "zināms bērnu kontingents, ko audžuģimenes nelabprāt izvēlas". Tādēļ ministrijā ir izveidota ekspertu grupa, kas strādā pie risinājumiem. Viņa arī uzsvēra, ka pašvaldības esot vairāk ieinteresētas bērnu ievietot bērnunamā nekā maksāt audžuģimenei, jo tā esot lētāk.
Ministre aicināja nepieņemt šādus radikālus piedāvājumus un neattīstīt ideju par bērnunamu likvidāciju.
Dravnieks aģentūrai BNS paskaidroja, ka bērnunami ir tikai bijušajās padomju valstīs, Eiropā šādas prakses nav, tur bērni tiek ievietoti audžuģimenēs.
Pēc Tiesībsarga biroja pārstāvja domām, risinājums būtu palielināt atalgojumu audžuvecākiem un sadalīt, kas to finansē. Dravnieks uzsvēra, ka audžuģimenes neizmaksā vairāk kā patlaban bērnunamu uzturēšana. Proti, viena bērna uzturēšana bērnunamā valstij mēnesī izmaksā 492 latus, savukārt audžuvecākiem atalgojums ir 80 latu mēnesī, bet aizbildnim - 38 lati. Vienlaikus Dravnieks norādīja, ka šāda summa ir neadekvāta.