Ja sniega nav un aukstums turpinās, kailsals ir bīstams vairāku iemeslu dēļ: sasalstot augsnes virskārtai un salam turpinoties, sasaluma zona iet dziļāk augsnē. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var izveidoties, ja salu pastiprina auksts vējš, – tad sasaluma slānis var palielināties vēl straujāk, un augu sakņu sistēma nepaspēj pielāgoties.
Bīstamību šādā situācijā rada tas, ka augsnes virskārtai sasalstot un pieturoties vējam, tā mitrumu zaudē tik strauji, ka augsnes virskārta sāk plaisāt un sasaluma slānis sarausta augu sakņu sistēmu, un tie var iet bojā. Lielajos laukos šajā situācijā neko īsti iesākt nevar, atliek vienīgi paļauties uz sniega atnākšanu. Citādi tas ir dārzos, kur ilggadīgiem stādījumiem, ziemcietēm, daudzgadīgiem dārzeņiem ir iespējams palīdzēt, izmantojot mulču.
Mulčējot augus ziemai, jāplāno 8–12 cm biezs mulčas slānis. Derēs gan sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, gan koku zāģskaidas, ēveļskaidas, šķelda. Mulču var likt arī uz jau sasalt sākušas augsnes virskārtas, – tā sasalšanu vai nu palēninās vai apstādinās. Mulču var likt katram augam individuāli vai, ja mulčas materiāla ir daudz, mulčē visu apdobes sleju – ilggadīgiem augļu koku un ogu krūmu stādījumiem.
Būtiski iegaumēt, ka mulču nekad nedrīkst likt līdz ar augu sakņu kaklu, jo, uzsniegot sniegam, apakšā var kļūt tik silti, ka sakņu kakls vienkārši izsutīs un augs aizies bojā. Sala jutīgām kultūrām drošākais mulčēšanas veids ir pilnībā noklāt platību vainaga projekcijā uz zemes, vidēji izturīgām – pusi no vainaga projekcijas, bet sala noturīgām kultūrām – pēc apstākļiem. Vējainā laikā jārūpējas, lai sauso mulčas materiālu – koku lapas, ēveļskaidas, frēzkūdra – neaizpūstu pa gaisu.
Ja mulčas materiāla nepietiek, tad mulčē sala jutīgākos augus, pārējos tik, cik atliek mulčas, vai nemulčē vispār. Stipra kailsala gadījumā nepieciešamas mulčēt arī ģeotekstilā un melnajā agrotīklā audzētos augus. Tad mulčas kārta var būt nedaudz plānāka.