Turklāt, ja ņem vērā, ka tieši kokmateriālu (kuri ir Latvijas galvenā eksporta prece) pārdošanas apjomi ārvalstīs ir ievērojami kritušies, septembra kopējos skaitļus var uzskatīt pat par ļoti labiem. Tie parādījuši, ka arī tad, ja kādā no realizācijas segmentiem nevedas, mūsu kopējais eksports uzreiz neieslīd būtiskos mīnusos. Turklāt ne mazāk svarīgi ir tas, ka neesam tik ļoti atkarīgi no kokmateriālu realizācijas, kā tas varētu šķist. Neraugoties uz dažām iepriecinošām ziņām, kopējie gada deviņu mēnešu dati tomēr nešķiet pārāk iedvesmojoši. Minētajā laika nogrieznī salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn eksports kāpis par 0,6%, sasniedzot 9,41 miljardu eiro. Galvenais šī samērā neizteiksmīgā kāpuma iemesls ir globālās tautsaimniecības pagurums, kas patlaban jau ir sācis ietekmēt rūpniecības nozari. Tā kā Latvijas ražotāji, piemēram, tekstilrūpnieki un mašīnbūvētāji, ir starptautisko piegāžu ķēžu sastāvdaļa, tad notiekošais tiešā mērā ietekmē arī mūsu valsts eksporta datus.
Graudi un iekārtas
Raugoties uz Latvijas eksporta datiem, var secināt, ka mūsu valstij ļoti nozīmīga ir labvēlīga meteoroloģiskā situācija. Tā ne tikai rada iespēju saglabāt darba vietas laukos, bet arī ļauj ievērojami palielināt mūsu valsts eksporta ieņēmumus uz lielākas graudu ražas rēķina. Kā liecina CSP aprēķini, septembrī graudi bijuši piektā lielākā Latvijas eksporta prece. Kopumā graudaugu produktu eksports naudas izteiksmē septembrī sasniedzis nepilnus 59,4 miljonus eiro jeb 5,5% no kopējā septembra eksporta apjoma.
Mitruma deficīts Latvijā saglabājies arī šogad, taču salīdzinājumā ar pagājušā gada viršu mēnesi graudaugu produktu eksports kāpis par 28,4%. Tādējādi graudi kopā ar dažādām iekārtām un mehānismiem ir bijuši tie, kas palīdzējuši kompensēt visai iespaidīgo kritumu kokmateriālu eksportā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri kokmateriālu eksports krities par 10% līdz nepilniem 162,6 miljoniem eiro. Šobrīd kokmateriāli vēl aizvien ir vadošā Latvijas eksporta pozīcija, kopējo uz ārvalstīm izvesto preču struktūrā sasniedzot 15%. Tomēr redzams, ka laika gaitā kokmateriālu izstrādājumu īpatsvars kopējo preču eksporta struktūrā pamazām samazinās. Šobrīd tiem aizvien vairāk pietuvojas dažādas elektroierīces un elektroiekārtas, kuras veido 10,4% no kopējā eksporta apjoma. Turklāt ārvalstīs pārdošanas apjomi gada laikā pieauguši par 11%.
No statistikas pārvaldes datiem izriet, ka šogad lielākais elektroierīču un elektroiekārtu noieta tirgus ir Lietuva. Pēc pēdējiem datiem, šogad kopumā uz Lietuvu šī segmenta preces eksportētas par vairāk nekā 211 miljoniem eiro. Otrajā vietā bijis Krievijas, bet trešajā – Igaunijas tirgus ar realizācijas apjomu attiecīgi 98 miljoni un 91 miljons eiro. Lai arī kādam varētu šķist, ka elektriskās iekārtas un ierīces esam spējīgi pārdot tikai bijušās PSRS teritorijā, patiesībā ļoti daudz tiek pārdots arī rietumvalstīs, piemēram, Vācijā un ASV, kuras noietā ieņem attiecīgi ceturto un piekto vietu ar pārdošanas apjomiem attiecīgi 76 miljoni un gandrīz 40 miljoni eiro. Ja tām vēl pieskaita tās elektroierīces, kas tiek pārdotas Dānijā, Francijā un Itālijā, tad redzams, ka realizācijas apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik Lietuvā. Ja runājam par preču grupām, kuru pārdošanas apjomi vēl strauji palielinās, tad noteikti jāpiemin sauszemes transporta līdzekļi un to daļas (šeit droši vien var runāt arī par reeksportu), eksporta apjomiem gada laikā palielinoties par 11,5%, dzelzs un tērauda izstrādājumiem (27,2%), farmācijas produktiem (13,2%), kā arī mēbelēm, citiem interjera priekšmetiem un saliekamajām būvkonstrukcijām, kur eksports bijis par 14,2% lielāks nekā pirms gada.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!