septembrī, vēsta laikraksts Diena.Neraugoties uz to, ka medijos izskanošā informācija nav ar priecīgu noti, paši eksportētāji ar pesimismu neaizraujas, meklējot jaunas noieta tirgus iespējas. Vēl pirms Krievijas atbildes sankciju ieviešanas rietumvalstu precēm šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi Latvijas eksporta apjomi ir pieauguši par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā būs turpmāk, prognozēt ir grūti, taču runāt par krīzes pazīmēm patlaban ir stipri pāragri.Pašreizējo tirgus situāciju Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds salīdzina ar neziņu. Pēc Strazda teiktā, līdz septembra sākumam nekādu administratīvo šķēršļu ietekmi eksportam uz Krieviju asociāciju pārstāvošie tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumi nav izjutuši. Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmumi uz Krieviju eksportē pārsvarā veļu. Veļas ražošanas uzņēmumiem Krievijas tirgus daļa, pēc Strazda teiktā, veido aptuveni 30% no produkcijas noieta, un lielākās problēmas var skart mazos ražotājus, kuriem liela noieta tirgus zaudējums var izrādīties sāpīgāks. No asociācijas vadītāja teiktā, pat tad, ja Krievijas tirgus tiks slēgts, tas tekstilrūpniecības nozari Latvijā neiznīcinās. Uz kaimiņvalsti tiek eksportēti tikai 7% no saražotās produkcijas apjoma.Kā viena no potenciālajām iespējām uzņēmumu finanšu rādītāju saglabāšanai ir mēģinājums preces pārorientēt uz citiem noieta tirgiem. Strazds atzīst, ka iespējas šajā ziņā esot, bet, lai pielāgotos citu valstu patērētāju prasībām, vienkārši nepieciešams laiks.To, ka jaunu tirgu apgūšana nenotiek dažās dienās un prasa laiku, norāda arī AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. Šis Smiltenes uzņēmums pērn uz Krieviju eksportējis 23% no saražotā, taču šogad šis skaitlis bija sarucis līdz 19%. Piena produkcijas jomā Latvija saražo vairāk, nekā spēj patērēt, tāpēc situācija ir visai sarežģīta. Tomēr tā neesot bezcerīga. "Tirgus korekcijas būs, taču to, ka Krievijas sankciju iespaidā piena nozare varētu iznīkt, es nepieļauju," negatīvismam neļaujas Mūrniece.Jautāta par to, kuri tirgi varētu būt potenciāli labvēlīgi Latvijas eksporta palielināšanai, uzņēmuma vadītāja min Baltkrieviju un Kazahstānu. Tāpat potenciāli lielas eksporta iespējas sniedzot Īrija, kurā ir pat 400 000 Austrumeiropas iedzīvotāju, un viņi varētu labprāt iegādāties Latvijas piena produktus.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 17.septembra, numurā!
Eksports neizskatās bezcerīgs
Stagnējošā Rietumeiropas ekonomika, politiskās un ekonomiskās negācijas Krievijā, kā arī iespējamā protekcionisma uzzelšana pasaulē gadījumā, ja globālā ekonomika neattīstīsies pēc labvēlīgākajiem scenārijiem, rada iemeslu domāt, ka šis un nākamais gads Latvijas eksportētājiem varētu sagādāt ne vienu vien pārbaudījumu, trešdien, 17.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.