Noder psihologa zināšanas
"Lai gan aizvadītais gads visiem bijis grūts, man arī kā diplomētai psiholoģei šis laiks tomēr šķiet interesants. Psiholoģijas zināšanas reemigrācijas koordinatores darbā man pašlaik noder vairāk kā nekad," apliecina Agnese Berģe, viņa turpina: "Situācijas ar reemigrantiem ir ļoti dažādas. Retoriskais jautājums – ko man tagad darīt? – mūsu darbā izskan bieži. Mēs arī aicinām – pirms atgriežaties Latvijā, noskaidrojiet maksimāli iespējamo, lai viss nenotiek tikai uz emociju pamata. Ekonomiskā situācja pasaulē ir ļoti nestabila, cilvēki zaudē darbu, arī tāpēc atgriežas un mēs iesakām jau laikus sazināties ar sava izvēlētā reģiona koordinatoru."
Agnese un viņas kolēģes sazinās ar pašvaldībām, kolām, bērnudārziem. "Cik cilvēku, tik vajadzību," saka Agnese, viņa turpina: "Nereti telefonsarunas, arī e – pasta vēstules ir satraukuma pilnas. Piemēram, zvana satraukusies māmiņa, jo ar ģimeni atgriezusies, ir trīs bērni, bet skola atsaka vietu. Tas var būt sarežģīts gadījums, kad cilvēkam nepieciešams arī psiholoģisks atbalsts. Viņš ir jānomierina, viņam ir jāpaskaidro – mēs risināsim šo jautājumu! Sarunas gaitā cilvēks jau nomierinās. Un padoms vienmēr atrodas."
Pat, ja cilvēks tikai piecus gadus pavadījis ārzemēs, šeit, Latvijā, dzīve ir mainījusies, daudz kas ir attīstījies un arī likumdošana, prasības mainās. Reemigrācijas koordinatori ir tie, kuri aktīvi seko līdzi izmaiņām likumos. "Arī savstarpēji ar kolēģēm nepārtraukti komunicējam, tā ātrāk pamanot jaunumus. Esam nepārtrauktā attīstībā un mēs, koordinatores, visvairāk sniedzam tieši informatīvu atbalstu," apliecina Agnese. Pajokojam, ka viņa ir Kurzemes reģiona informetākais cilvēks! Tomēr koordinatoram patiesi ir jābūt sinerģijā ar pašvaldību cilvēkiem un šī sadarbība notiek aktīvi. "Tiešsaistes seminārā tikos ar Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvjiem, lai runātu par iespējām, ko piedāvāt reemigrantiem. Atsaucība bija ļoti pretimnākoša, lai gan dažviet pašvaldībām nav dzīvokļu, ko piedāvāt reemigrantam vai ir problēmas ar nodarbinātības iespējām, vietām bērnudārzos. Bet šie jautājumi ir jāaktualizē un ir jāmotivē cilvēkus atgriezties. Tā mums visiem būs labāk," uzsver reemigrācijas koordinatore.
Ģimenēm ar bērniem
Kurzemē ļoti bieži atgriežas ģimenes ar bērniem. Šīm ģimenēm nereti ir būtiski saprast, kāda ir izglītības sistēma Latvijā, kā bērnu pieteikt pirmsskolas izglītības iestādē. Agnese skaidro: "Latvijā ir pieejamas divu veidu pirmsskolas izglītības iestādes - pašvaldību finansētas un privātie bērnu dārzi. Par vietu piešķiršanu savās pirmsskolas izglītības iestādēs lemj katra pašvaldība, tāpēc, atgriežoties dzimtenē, ir būtiski izlemt, kurā pilsētā vai novadā ģimene dzīvos. Pieejamo vietu skaits izglītības iestādēs, pieteikšanās nianses, kā arī dažādi papildu atbalsta mehānismi - piemēram, apmaksāts auklīšu dienests - katrā pašvaldībā var atšķirties."
Lai pieteiktu bērnu mācībām pirmsskolas izglītības iestādē, bērna un viena no bērna vecākiem vai likumiskā pārstāvja dzīvesvietai ir jābūt deklarētai konkrētajā pašvaldībā, tiesa, šī prasība gan nav obligāta visās pašvaldībās.
Reģistrāciju izvēlētajā pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē visbiežāk iespējams veikt divos veidos: viens - dodoties uz iestādi un aizpildot pieteikumu, otrs - elektroniski, piesakoties vienotajā reģistrā. Pakalpojuma Pirmsskolas izglītības pakalpojumi apraksts pieejams valsts pārvaldes pakalpojumu portālā. Informācija par pirmsskolas iestādēm, bērna reģistrēšanas kārtību tajās un iestāžu speciālistu kontaktinformācija papildu jautājumiem pieejama katras pašvaldības mājas lapā. Ja grūti izšķirties par pašvaldību, kurā atsākt dzīvi Latvijā, noderēs vietne, kur iespējams salīdzināt dažādu pašvaldību piedāvājumus, tai skaitā izglītības jomā, kā arī iepazīties ar pašvaldību noteikumiem nepieciešamo pakalpojumu saņemšanā.
Jāņem vērā, ka šī gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, un Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildus savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā, kas atvieglos un paātrinās viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā savlaicīgi bērnus reģistrēt bērnudārzā vai skolā jau pirms reemigrācijas.
TOP pilsēta Liepāja
Agnese Berģe ir novērojusi – Kurzemē visvairāk atgriežas vēju pilsētā Liepājā, arī Ventspilī, Kuldīgā, Saldū, Talsos, Brocēnos, Grobiņā, Aizputē. Taču izvēlas dzīvot arī laukos – rēķinoties, ka uz darbu būs jāpavada laiks ceļā līdz pilsētai. "Liepājā, Ventspilī ir ļoti laba sadarbība ar pašvaldību pārstāvjiem. Esam laba komanda," gandarīta ir Agnese. Taujāta par, viņasprāt, spožākajām, veiksmīgākajām biznesa idejām, ko atgriežoties mājās realizē kādreiz svešumā dzīvojušie, Agnese teic: "Ir daudz foršu, veiksmīgu reemigrantu, kuriem piemīt radoša domāšana, tomēr gribu teikt, ka arī sarp mums, kuri šeit dzīvojam pastāvīgi, ir gana radošu cilvēku ar potenciālu. Taču jāatzīst – tie, kuri pavadījuši zināmu laiku ārzemēs, ir drosmīgāki, atvērtāki, viņi nebaidās darīt. Mums ir ļoti laba sadarbība ar LIAA Biznesa inkubatoriem, arī šogad tiek plānots atbalsta grants, ko varēs izmantot reemigrējušie."
Ja ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, ikviens tiek aicināts sazināties ar izvēlētā reģiona reemigrācijas koordinatoru, kurš pēc saziņas un vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādās individuālu piedāvājumu. Laika posmā no 2018. gada maija līdz 2020. gada decembrim Agnese Berģe sagatavojusi 1417 personalizētus piedāvājumus tiem, kuri izteikuši vēlmi atgriezties Latvijā. Reemigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatori Agnesi Berģi iespējams sazināties pa e – pastu: [email protected], vai pa tālruni: 20478252. Ar citu reģionu koordinatoru sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties te. Savukārt vairāk par reemigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt te.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Atgriežoties mājās saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.