"Es gribētu dzīvot gleznā, tā kādreiz, dzīvojot Minhenē, pie sevis prātoju, sapņoju. Tagad – pa kuru logu vien paskatos, man visapkārt ir glezna," teic grafiķe Inese Vegnere.
"Latvijas jauniešiem noteikti iesaku paceļot, uzkrāt sevī piedzīvojumus un pieredzi, jo tā nav tikai pieredze noteiktā amatā. Tie ir arī kontakti, jaunas pazīšanās un tad tu atgriezies mājās ar iekšēju drošības sajūtu: tur – citur – bez tevis arī viss ir kārtībā. Te nav slikti, vienkārši jāiet ar galvu augšā un jādara. Ja ir pieredze, iekšējā miera sajūta, tad arī viss saslēdzas," saka Liepājas uzņēmuma SIA Divi Naži līdzīpašnieks, viņš arī pavārs, miesnieks Elviss Sproģis.
"Mans darbs ir daudzpusīgs ne tikai informatīvā ziņā, bet arī profesionālā un praktiskā nozīmē. Tas ir administratīvs un noteikti - arī ļoti emocionāls un personīgs darbs," atzīst Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza. Šajā amatā viņa ir kopš 2018. gada marta, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un plānošanas reģioni sāka īstenot projektu Reģionālais reemigrācijas koordinators.
Pēc ilgiem gadiem Latvijas dzimšanas dienas svētkus 18. novembrī Raimonds Šņepsts pavadīja savā zemē. Desmit pēdējos gadus viņš ir bijis ārzemēs – strādājis par privātpersonu miesassargu Monako, savam klientam un viņa ģimenes locekļiem sekojot līdzi pa daudzām Eiropas vietām. Šogad Raimonds atgriezās Latvijā, savos dzimtajos Preiļos, un īsā laikā īstenoja izlolotu sapni – pilsētā atklāja savu boksa klubu Boxclub 13th Round.
Ar Preiļu uzņēmuma SS Anri vadītāju Andi Šmukstu tiekamies vēl nesen aizaugušā, tagad attīrītā teritorijā pilsētas nomalē, kur garāžās stāvējuši veci krāmi. Daļa telpu ir atjaunotas – šeit ir uzņēmuma remontdarbnīcas. Pēc 13 gadu prombūtnes Anglijā, atgriezies Latvijā, Andis kopā ar savu kolēģi nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas remontu un tirdzniecību, speciālpasūtījumiem un piegādi no Eiropas valstīm. Darba viņam Latgalē netrūkst.
Pirms diviem gadiem, atgriežoties Latvijā no Norvēģijas, Lilita Kivleniece Preiļu slimnīcas telpās atvēra mazu skaistumkopšanas kabinetu. Ar laiku viņai pievienojās brāļa meita Iluta. "Bet pienāca šis trakais Covid-19 laiks - bija jāatsāj iekārtotās telpas un vēl manas mammas un Ilutas vecmammas aiziešana no šīs pasaules... Tas mūs pārsteidza pilnīgi nesagatavotas. Bet nekas cits neatlika, kā turpināt un neapstāties. Tā vienā naktī radās doma izveidot kaut ko lielu un skaistu," par šī gada notikumiem savā dzīvē stāsta Lilita Kivleniece. 14. oktobris viņai bija svētku diena - Preiļos kopā ar kolēģēm Lilita atvēra Skaistuma studiju. "Skaistumkopšanā esmu nostrādājusi daudzus gadus, gan te, Latvijā, gan Oslo. Pieredze bija un es sapratu, ka mēs to varēsim!"
"Kam vēl ir tik forša darba vieta! Kad apnīk strādāt ar linu, paņemu vilnu, un tā es te sēžu, adu vai tamborēju – dārzā saulītē kājas sacēlusi, citreiz jūrā iemērkusi," teic tekstilmāksliniece Līga Baumane. Pēc desmit Vācijā pavadītiem gadiem viņa atgriezusies Kurzemē, Pāvilostas pusē – Strantes ciemā, lai atgūtu sajūtu, ka ir savā vietā, starp savējiem, un darītu to, ko mīl. Pāvilostā Līga izveidojusi savu uzņēmumu Didamm – viņa darina lina izstrādājumus ar paštamborētām mežģīnēm un veido kolekcijas gan mājai, gan dārzam un pludmalei. "Te apvienojas nostalģiska atsauce uz tradicionālajiem rokdarbiem ar mūsdienīgu redzējumu," saka māksliniece.
"Te gaiss ir tīrāks, attālumi māzāki un veikalos pārdevējas laipnākas – to ar sievu sapratām tagad, dzīvojot Liepājā, un aizbraucot uz Rīgu tikai kā tūristi. Bet man pārcelšanās uz Liepāju bija arī emocionāls lēmums. Redzēju, ka Liepāja attīstās, mainās uz pozitīvo pusi, bet es šajā procesā nepiedalos. Gribējās atvest un uzdāvināt Liepājai kaut ko jaunu," saka Kristaps Fridrihsons, Liepājas burgernīcas Street Burgers vadītājs. Pēc ārzemēs iegūtas pieredzes liepājnieks atgriezies Latvijā, Rīgā, bet tad no galvaspilsētas ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi dzimtajā Liepājā. Divreiz reemigrējis, kā smej pats Kristaps.
“Šīs neaprakstāmi skaistās vietas dēļ tikai te arī vēlos palikt un dzīvot. Te viss izveidots pašu rokām. Ap māju kādreiz viss bija vienos kokos – pagalmu iztīrījām, celmus izplēsām. Šī vieta ir īpaša,” uzsver Ainārs Ozols. Mēs esam Gulbenes novada Lejasciema pagasta Majanos – vietā, kur saimniekojuši Aināra senči. Ainārs ilgus gadus strādājis Dānijā, lai par sapelnītajiem līdzekļiem varētu atjaunot dzimtas mājas un izveidot mājražošanas uzņēmumu Ozoli, kur pēc vecmāmiņas receptēm cep gardu maizi.