Finansējums burtnīcu iegādei nav pietiekams; tās var nākties pirkt vecākiem

Pagājušajā nedēļā notikusi skolu direktoru sanāksme, kurā spriests par mācību līdzekļu iegādi, un tajā izskanējuši ļoti atšķirīgi risinājumi. Vairums skolu apņēmušās iztikt ar minimālu darba burtnīcu skaitu, un ir direktori, kas skolotājiem dos rīkojumu tās neizmantot.Tomēr vairākas skolas ir gatavas ar vecākiem diskutēt par to, ka darba burtnīcas tomēr ir vajadzīgas un nepietiekamā finansējuma dēļ tās jāpērk pašiem vecākiem, atzina Helmanis.Grozījumi Izglītības likumā, kas skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, stājās spēkā augusta sākumā. Darba burtnīcas un mācību grāmatas vecākiem nav jāiegādājas.Paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo mācību līdzekļu un resursu iegāde. Mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. Līdz ar to no valsts budžeta līdzekļiem var tikt apmaksātas tikai tās darba burtnīcas tajos mācību priekšmetos, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas un aizstāj to, piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās.Pašvaldība var iegādāties darba burtnīcas jebkurā mācību priekšmetā, ja šim mērķim ir finansējums un izglītības iestāde pamato darba burtnīcu nepieciešamību. Arī vecāku padome var lemt par citu mācību līdzekļu iegādi, tomēr šāds lūgums nevar tikt vecākiem izvirzīts kā obligāta prasība, stāsta ministrijas pārstāvji.Rīgas pašvaldība jaunajā mācību gadā paredzējusi katram skolēnam mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei 14,19 latus, kopumā mērķim tērēs 896 400 latus. Helmanis norādīja - ja valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei būtu iedots pilnā apjomā, pašvaldība varētu atļauties arī daudz ko citu, tostarp arī pilnā apmērā nosegt nepieciešamo darba burtnīcu iegādi.Ministrija skaidro, ka individuālie mācību piederumi, kas skolēnu vecākiem jānodrošina, ir - kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sports, mājturība un tehnoloģijas, obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi. Tāpat tie ir materiāli, ko izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, izejmateriāli, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu vai rokdarbus.