Kampaņas ietvaros šā gada oktobrī īstenotais sabiedriskās domas pētījums atklāj, ka 78% iedzīvotāju uzskata: cilvēks, kurš vienu reizi izdarījis noziegumu, spēj laboties, bet 73% iedzīvotāju uzskata, ka, palīdzot bijušajiem ieslodzītajiem iekļauties sabiedrībā, ir lielāka iespēja, ka viņi neveiks jaunus noziegumus.
Savukārt 78% darba devēju uzskata, ka darba devējs, kas nodarbina bijušos ieslodzītos, sniedz ieguldījumu sabiedrības drošībā. 87% ieslodzīto atzīst, ka ģimenes atbalsts ir svarīgākais faktors, lai varētu atgriezies sabiedrībā
“Pēdējo divdesmit gadu laikā ievērojami mainījusies izpratne par brīvības atņemšanas soda izpildi. Tā nav tikai vienkārša ieslodzītās personas izolēšana no sabiedrības. Tas ir darbs ar ieslodzīto, lai viņš spētu veiksmīgi iekļauties sabiedrībā pēc cietumā pavadītā laika un neatkārtotu likuma pārkāpumus. Tātad – tas ir visas sabiedrības interesēs. Tomēr resocializācijas procesā ir jāiesaistās visai sabiedrībai. Kampaņas ietvaros veiktais pētījums apliecina, kā pēdējos gados sabiedrības izpratne pilnveidojas – mēs redzam pozitīvas tendences, sabiedrība pamazām kļūst tolerantāka, mazinās aizspriedumi. Tas apliecina, ka strādājam pareizajā virzienā,” uzsver IeVP priekšnieks Dmitrija Kaļins.
Īstenojot IeVP Eiropas Sociālā fonda projektu “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana”, sabiedrības informēšanas kampaņa “Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! #Resocializācija” ilgs visu novembra mēnesi, līdz pat decembrim. Tās ietvaros tiks īstenota virkne informatīvo aktivitāšu, skaidrojot dažādus ar ieslodzīto resocializāciju saistītus aspektus, kā arī valsts un pašvaldības iestāžu, ģimenes locekļu, uzņēmēju, brīvprātīgo darbinieku un plašākas sabiedrības lomu un iesaistes nozīmi ieslodzīto personu resocializācijā. Tāpat kampaņas ietvaros tiks izstrādāts informatīvs materiāls ieslodzīto bērniem un ģimenēm, lai viņiem palīdzētu izprast situāciju, kā rīkoties, kad kāds no ģimenes locekļiem nokļūst ieslodzījumā.
IeVP priekšnieks Dmitrijs Kaļins skaidro, ka šobrīd vissvarīgākais ir mazināt stereotipus, jo tie bremzē bijušo ieslodzīto iespējas veiksmīgi iesaistīties darba tirgū. Viņš uzsver, ka visbiežāk stereotipus veicina filmas, un tāpēc ir jāizskaidro – jāstāsta, gan topošajiem IeVP darbiniekiem, gan uzņēmējiem, kāda ir patiesā situācija darbā ar ieslodzītajiem.
“Karjeras konsultācijām pārsvarā piesakās motivētie cilvēki, kuri ir gatavi iesaistīties darba tirgū. Bijušajiem ieslodzītajiem pamatā interesē darbs būvniecības un kokapstrādes nozarē, arī loģistikā. Svarīgākais ir dalīties ar pozitīvajiem piemēriem,” uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Dace Zvirgzda.
Resocializācijas daļas sociālais darbinieks darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs Ēvija Teilāne stāsta, ka būtiskākais periods pēc atbrīvošanas, ir pirmie divi mēneši, ja tajā brīdī cilvēks spēj nostāties uz kājām un iekārtoties darbā. Tad visdrīzāk viņš arī neatgriezīsies cietumā. “Pirmie divi mēneši ir grūtākie. Ja viņš spēj sakārtoties, tad ir labi,” norāda Ēvija Teilāne.