Man šķiet, ka veidojas negodīga situācija – skaistumkopšanas biznesam politiski jau ilgstoši ir noteikti ierobežojumi strādāt, lai gan līdz šim neesam redzējuši pierādījumus, ka te epidemioloģiskie riski tiešām būtu visaugstākie, un nav bijusi runa par to, vai ar kādiem aizsarglīdzekļiem būtu iespēja pasargāties, – vienkārši pasaka "nedrīkst!", un viss.
Par negodīgumu es viennozīmīgi jums varu piekrist. Jau praktiski četrus mēnešus Latvijas kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā ir bez darba. Pabalsts, par ko mēs vienojāmies janvārī ar finanšu ministru Jāni Reiru, bija īslaicīgs atbalsts uz laiku. Šonedēļ Ministru kabineta sēdē, kur tika pārskatīti ierobežojumi, mums kā skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā un kosmētiķiem, ārstniecības personām, šis liegums strādāt netika atcelts. Un netika publiski arī paziņots, līdz kuram laikam tas turpināsies. Publiski izskanēja informācija, ka, visticamāk, tas varētu turpināties līdz vasarai, varbūt pat līdz gada beigām. Bet nav atbildes par mūsu nozari – ko tikmēr darīt skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā un kosmētiķiem. Nav arī pienācīga atbalsta tajā laikā, kamēr nestrādājam. Jau teicu – bija īslaicīgs atbalsts, lai cilvēki nenomirtu badā, taču tas nebija atbalsts biznesa uzturēšanai.
Kāpēc mūs uzskata par bīstamiem, īsti nav saprotams. Ja jūs skatījāties valdības sēdi, noteikti pamanījāt, ka tiem cilvēkiem, kuri lemj, diezgan bieži nav skaidrības par to, ar ko mēs nodarbojamies. Visskumjākais, ka tieši veselības ministram, kurš tikko stājies šajā amatā, nav vēlēšanās ne ieklausīties, ne uzklausīt, un arī ar viņa darbiniekiem komunikācija nav bijusi auglīga.
Bet viņi taču saka, ka runājot ar nozaru pārstāvjiem, ekspertiem.
Pavļuts gan saka, ka ar mums diskutē, taču tā nav diskusija – tā ir katras puses nostājas paušana, reāli viņš pat neieklausās, paliek pie sava. Viņam nav vēlmes ieklausīties un izprast to, ko mēs darām. Ministrs uzskata mūsu pakalpojumus par bīstamiem, jo mēs ilgāku laiku strādājam seju pret seju ar klientu. Bet ir taču vesela virkne pakalpojumu, kas ir atļauti, lai gan no epidemioloģiskā viedokļa ir vēl bīstamāki, teiksim, ārstniecības personu, kā zobu higiēnistu, pakalpojumi, kas arī notiek seju pret seju.
Ir ļoti daudz pretrunu. Tiek lietots arguments par laiku. Pakalpojums nedrīkst būt ilgāks par 15 minūtēm. Tad skatāmies, kā ir ar frizieru pakalpojumiem, ko tagad atļaus, – sievietēm tas var ilgt līdz pat divarpus stundām, tātad tas arī nav īslaicīgs pakalpojums. Tāpat arī runājot par sabiedrisko transportu. Ja attiecinām tās pašas prasības kā veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās, sanāk, ka vienā trolejbusā būtu jāļauj braukt tikai vienam pasažierim. Tiek ieviesta virkne dažādu ierobežojumu, kas patiesībā jau kļūst absurdi, neizprotami un nesamērīgi.
Taču cilvēki nav gatavi vēl ilgāk sēdēt bez darba. Man ļoti patika, ka Pabrika kungs teica: cilvēkiem ir jāļauj strādāt. Vēl vairāk – ne tik vien jāļauj, bet arī jāpiespiež strādāt, jo pašlaik dzīvot no pabalstiem arī nevar. Piešķirtais īslaicīgais pabalsts knapi sedz izdevumus pārtikai, nemaz nerunājot par biznesa uzturēšanu. Neskatoties uz to, ka pakalpojumus sniegt ir aizliegts, telpu nomas, komunālos pakalpojumus neviens nav atcēlis.
Es vairākkārt esmu teikusi: man ir ļoti laba izglītība, profesija, ko ļoti mīlu, es nepārtraukti papildinu savas zināšanas, jo mums kā ārstniecības personām, tāpat kā ārstiem, ik pa pieciem gadiem ir jāiziet resertifikācija. Man ir zināšanas gan epidemioloģijā, gan par to, kā sniegt drošu pakalpojumu, bet man ir aizliegts strādāt.
Un nav argumentu – kāpēc nevarat strādāt.
Ministru kabineta sēdes ir kā šovs. Šonedēļ pat – pirms tika izskatīts jautājums, vai mums ļaut vai neļaut strādāt, Perevoščikova kungs rāda datus, cik saslimuši mūsu nozarē strādājošie. Kāpēc nebija tāda konkrētu ciparu atspoguļojuma par pārdevējiem, šoferiem, stjuartēm, kāpēc tieši par skaistumkopšanas speciālistiem? Tā bija klaja ņirgāšanās par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem kosmetoloģijā! Un tas turpinājās veselības ministra izteikumos. Manuprāt, tāds cilvēks, kuram nav ne izglītības, ne takta sajūtas, nevar vadīt ministriju, kuras pakļautībā esam kā ārstniecības personas.
Dīvainākais ir tas, ka Pavļuts kādreiz bijis arī ekonomikas ministrs, kam jārūpējas par uzņēmējdarbības attīstību.
Jā. Un veselu gadu tiek ņemti vērā epidemiologu, vispirms jau Perevoščikova kunga, ieteikumi, lai arī situācija nemainās, neuzlabojas, vien pasliktinās. Tātad jāsāk domāt, vai šie viņa ieteikumi ir efektīvi, vai viņš vispār ir īstais cilvēks. Viņš mūsu valstī nav vienīgais epidemiologs. Varbūt ir jāizveido – tāpat kā tas ir Igaunijā – konsultatīva zinātnes padome, lai valdības lēmumi balstītos zinātniski pamatotos slēdzienos, ko drīkst, ko nedrīkst, un tas būtu balstīts arī valsts ekonomikas interesēs. Jo mums visi lēmumi tiek pieņemti panikā. Atnāk Perevoščikova kungs, paziņo, ka situācija ir traģiska, un visi sauc: "Ārprāts, ārprāts!" Lēmumi nav balstīti apsvērumos par ietekmi uz ekonomiku.
Neviena reāli domājoša ministra nav šajā valdībā?
Ir izņēmumi. Paldies tiešām iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, kurš izprot situāciju, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, respektīvi, pieaugot trūcīgo skaitam sabiedrībā, var kļūt bīstami iziet uz ielas, jo kriminogēnā situācija valstī pasliktināsies. To saprot arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, ar kuru mums bija izcila sadarbība – man kā asociācijas prezidentei nekad iepriekš nav bijis iespējas saņemt tik daudz dažādu datu par mūsu nozari. Tika sagatavoti argumenti. Bet diemžēl tajā brīdī, kad tiek lemts, vai ļaut vai neļaut strādāt kādai nozarei, ministri balstās tikai un vienīgi uz kaut kādām veselības ministra iegribām vai ambīcijām. Es par to esmu šokā. Par kādu tiesisku un demokrātisku valsti var būt runa?!
Ironizējot jau saku – jūtamies ļoti pagodinātas. Ministru kabineta sēdē jau kuro nedēļu tiek cilāts jautājums, vai atļaut skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā un kosmētiķiem strādāt vai neatļaut. Ir sajūta, ka tā ir dominējošā un nozīmīgākā nozare mūsu valstī.
Tajā pašā laikā jūsu nozarē strādājošajiem tiek pārmests, ka nemaksājat nodokļus, tāpēc arī esat palikuši bez pabalstiem.
Ja valstī ir ieviesti dažādi nodokļu maksāšanas režīmi, skaidrs, ka jebkurš normāls cilvēks izvēlas sev tajā brīdī visizdevīgāko. Ja valsts ir radījusi zemāku nodokļu režīmu, cilvēks to ir izvēlējies, tad kā var saukt tādu cilvēku par zagli?! Tātad kaut kas nav kārtībā. Respektīvi, ne jau mēs esam ekonomikas grāvēji, bet tie cilvēki, kas pieņem šādus likumus vai noteikumus. Un šobrīd pēc tā, ko dara Ministru kabinets ar saviem lēmumiem, ir skaidrs, ka tiek stimulēta ēnu ekonomika. Es nekļūdīšos, ja teikšu, ka šie aizliegtie pakalpojumi tāpat tiek sniegti. Paskatieties apkārt uz cilvēkiem. Pats Krišjānis Kariņš šonedēļ valdības sēdē piedalījās svaigi safrizēts, lai arī frizieru pakalpojumi ir atļauti tikai no 1. marta.
Varbūt sieva ar dzirklēm vakarā pielīdzināja pāraugušos matus?
Protams, protams, noteikti. (Smejas.) Ir tāda sajūta, ka kāds lobē šos aizliegumus, kas attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu kosmetoloģijā.
Ārstniecības iestādes, kuras tos pašus pakalpojumus var sniegt neierobežoti?
Jā. Mazliet palabošu – sniedz, apejot aizliegumu. Un veselības ministrs ar saviem apgalvojumiem, ka tiek kontrolēts, tiek skatīts, tiek sodīts, klaji melo. Jo varu apgalvot, ka vēl vakar MK sēdes laikā bija redzamas ārstniecības iestāžu šādu pakalpojumu reklāmas. Šādā veidā tiek kropļots tirgus. Ja man šobrīd ir aizliegts strādāt, mani klienti, kuriem šie pakalpojumi ir vajadzīgi, kādu laiku, protams, var paciesties, bet, ja aizliegums ir ieildzis (četri mēneši!), viņi ies tur, kur šos pakalpojumus iespējams saņemt. Un es palieku ne tikai bez darba, bet palikšu arī bez klientiem.
Tātad izšķirošs ir vien tas, ka tā skaitās ārstniecības iestāde, lai arī ir tāda pati SIA kā jums un abās vietās strādā speciālisti ar medicīnas izglītību.
Jā, speciālisti abās vietās ir tādi paši – ārstniecības personas kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā. Ja strādā ārstniecības iestādē, var sniegt šos pakalpojumus ar nosaukumu "ārstnieciskie pakalpojumi". Taču mūsdienās ir ļoti grūti nošķirt skaistumkopšanu no veselības aprūpes. Ārstniecības iestādēs tiek veiktas tādas pašas procedūras, kādas mēs veicām, bet nu nedrīkstam.
To pamato ar lielāku drošību, ja reiz ārstniecības iestādē notiek?
Bet ir skaidrs, ka ārstniecības iestādē tas ir vēl bīstamāk nekā šeit! Ārstniecības iestādes apmeklē arī saslimušie. Savukārt pie mums cilvēki nāk veseli. Es šeit ar katru klientu esmu viena, mani klienti nekad nesatiekas, visi nāk pēc pieraksta. Tagad tiek deklarēts, ka ieviesti strikti noteikumi, taču tur faktiski ir tie paši principi, kurus mēs ievērojām arī pirms pandēmijas. Mūsu profesija – kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā – ir reglamentēta, tai ir izstrādāts un apstiprināts profesijas standarts. Esam nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenus. Reāli ikdienā mēs jau strādājām, ievērojot maksimālu piesardzību. Manā salonā pakalpojumi cilvēkam ir mazāk bīstami, nekā pārvietoties saspiestībā sabiedriskajā transportā.
Perevoščikova kungs tikšanās laikā lepni vaicāja: kā jūs varat zināt, ka klienti, kas pie jums atnāk, ir veseli?
Ja cilvēks jūtas slims, viņš neiet saņemt šādus pakalpojumus.
Un patiesībā, ja arī kāds atnāk slims, mēs zinām, kā sevi pasargāt. Es jau vairāk nekā 10 gadu strādāju šajā nozarē un ne reizi neesmu saslimusi ne ar vienu vīrusa infekciju. Tāpēc, ka mēs paši sevi aizsargājam. Nedrīkstam atļauties pieļaut kļūdas. Tas apdraudētu mūs pašas, mūsu ģimenes, klientus un sabiedrību kopumā. Galu galā arī mūsu biznesu!
Jums radniecīgajā jomā strādājošie frizieri arī tiek nepamatoti represēti. Pirms gadumijas aizliedza, nu atļaus sniegt pakalpojumus, lai arī epidemioloģiskā situācija nav radikāli mainījusies. Ja var tagad noņemt liegumu, kāpēc vispār bija jāliedz strādāt?
Kā jau teicu, politiskie lēmumi tiek pieņemti panikas lēkmēs. Ja situācija nav būtiski uzlabojusies, bet frizieriem liegumu atsauc, var secināt, ka tāpēc, ka ministru kungiem savajadzējies aiziet pie friziera. Viņi tagad visi pa nedēļu safrizēsies, tad pēc nedēļas slēgs visu atkal ciet. Jo visi šie lēmumi, es vēlreiz atkārtošu, nav ne epidemioloģiski, ne ekonomiski pamatoti.
Bet visbriesmīgākais ir nenoteiktība. Mēs nezinām, cik ilgu laiku nedrīkstēsim strādāt. Termiņi nemitīgi tiek pagarināti. Visu laiku mēs tiekam muļķoti.