Jauns spriedums, kas jau ir izpildīts

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece skaidro, ka ST neanalizēja jaunos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas tapa pēc iepriekšējā ST sprieduma, kas par neatbilstošu atzina garantētā minimālā ienākuma noteikšanas kārtību. Pildot minēto spriedumu, LM veica grozījumus visās normās, kas regulē minimālo pensiju un pabalstu apmērus, tostarp minimālo vecuma pensijas apmēru.  

Svarīgi, ka finansējums minimālās vecuma pensijas apmēra paaugstināšanai jau ir iekļauts jaunajā 2021. gada budžetā. Līdz ar to minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi no nākamā gada cels līdz 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā (personām ar invaliditāti 163 eiro līdzšinējo 122,69 eiro vietā), tas garantēs, ka minimālā pensija Latvijā nebūs mazāka par 149,6 eiro. Turklāt pensiju aprēķinā tiks novērtēts katrs darba stāža gads.

Runājot par izmaiņām minimālās vecuma pensijas apmēra aprēķināšanā, Muižniece stāsta, ka pirms veiktajiem grozījumiem visi minimālās vecuma pensijas saņēmēji bija iedalīti četrās grupās atkarībā no darba stāža, katrai grupai bija sava noteiktā bāze un savs piemērojamais koeficients par darba stāžu. Piemēram, pensionāriem ar stāžu no 15 līdz 22 gadiem bāzes pensija bija 80 eiro un piemērojamais koeficients par darba stāža gadiem bija 1,1. 

Līdz ar grozījumiem no 2021. gada minimālās vecuma pensijas saņēmēji vairs netiks dalīti četrās grupās. Visiem ir noteikta viena aprēķina bāze – 136 eiro, kurai piemēro koeficientu 1,1, un par katru darba stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķināšanas bāzes. 

Tāpat kā spriedumā par garantēto minimālo ienākumu, arī šajā ST primāri atsaucas uz cilvēka cieņu.

"Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais vecuma pensijas minimālais apmērs kopsakarā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina to, ka ikviens minimālās pensijas saņēmējs var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Tā kā vecuma pensijas saņēmēju tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir konkretizētas normatīvajā regulējumā, ar apstrīdētajām normām nosakot vecuma pensijas minimālo apmēru, tad šim apmēram kopsakarā ar citiem valsts īstenotajiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem ir jābūt tādam, lai ikvienai personai būtu nodrošināta cilvēka cieņai atbilstoša dzīve," teikts lēmumā.
 
Tāpat ST norāda, ka "lai varētu atzīt, ka personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu tiek garantētas vismaz minimālajā līmenī, personai, kas saņem vecuma pensiju minimālā apmērā, jābūt spējīgai sev nodrošināt visu to, kas nepieciešams elementāras izdzīvošanas garantēšanai, kā arī spējīgai sev nodrošināt pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu". 

ST arī atzinusi, ka "personai, kas saņem vecuma pensiju minimālā apmērā, gan ir pieejami dažādi sociālās drošības sistēmas pasākumi, tostarp valsts un pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti, kā arī sociālās palīdzības pasākumi, tomēr ne visi šie pasākumi ir pieejami ikkatrai personai, kura saņem vecuma pensiju minimālā apmērā. Liela daļa no tiem paredzēti konkrētu vajadzību, nevis vispār pamatvajadzību apmierināšanai, turklāt pieejamo pasākumu apjoms un apmērs dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. Tāpat valstī nav veikts sociālo pakalpojumu novērtējums, un tādējādi nav iespējams arī izdarīt secinājumus par to, vai šie pakalpojumi spēj nodrošināt to saņēmēju pamatvajadzību apmierināšanu".

ST lietu par minimālās vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību (tāpat kā, piemēram, par garantēto minimālo ienākumu) ierosināja tiesībsargs Juris Jansons, norādot, ka apstrīdētajās normās noteiktais minimālās vecuma pensijas apmērs izraisot pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ. Turklāt minimālās vecuma pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu nepamatoti esot zemāks personām ar lielāku apdrošināšanas stāžu. 

Jāatgādina, ka līdz ar ST spriedumiem no nākamā gada tiks paaugstināta ne tikai minimālā vecuma pensija, bet arī garantētais minimālais ienākums, minimālā invaliditātes pensija un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Kopumā ST lēmumu izpildei no nākamā gada budžeta tiks novirzīti 70,7 miljoni eiro. 

Sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere uzskata, ka nākamā gada budžets, lai arī pateicoties ST, nevis politiķiem, ir labvēlīgs sabiedrības trūcīgākajām un mazaizsargātākajām grupām. Minimālo pensiju un pabalstu pieaugums ir gana būtisks, piemēram, garantētais minimālais ienākums pieaugs no pašreizējiem 64 eiro līdz 109 eiro nākamgad, tādējādi tas noteikti mazinās nabadzības risku. 

Eksperte arī pozitīvi vērtē to, ka ir noteikti kritēriji, kā notiek minimālo pensiju un pabalstu aprēķināšana un paaugstināšana, līdz ar to tas vairs nav politiskās tirgošanās objekts.